Mēs visi tiecamies pēc laimes. Ārdamies pēc laimes. Tāda sajūta , ka visi zinātu cik laba ir laime. Skaidrs ir tas ka tā sniedz piepildījuma un prieka sajūtu. Bet cik ilgi? Iespējams tā ir tik gaistoša kā lietus lāse, tik niecīga, bet vienalga izmisīgi vēlamies to.
Un kas notiek, kad laimi esam saņēmuši? Tik pašsaprotami, ka tā mums pieder. Bet mēs kā narkomāni gribam vēl un vēl, iestājas apnikums un mēs esam aizmirsuši cik grūti bija viņu sasniegt.
Lai arī patiešām laime ir tik maziņa, mēs paši varam to padarīt lielu un saudzējamu.
   Lai nekad neapnīk laimē saskatīt ko jaunu un interesantu.