protams,ka davat prieku citiem...jo tas pasam loti patikami uz sirds

vislielaka verte ir berni un pati gimene .darbws un ka tad bez naudas bet laime jau nav nauda tas atkarigs ka tu to izveido.

Jāprot gan ņemt, gan dot. Bieži tam jāmācās mūža garumā.

Vērtības ir ceļa zīmes,kuras mēs izliekam,lai nenomaldītos savā dzīves ceļā.

  .Diemžēl šodien dāvājot prieku citiem mēs  pretīm varam saņemt vārdisku pļauku.Galvenā dzīves vērtība ,atstāt aiz sevis mazu daļiņu,Dzīve ir kā stafetes skrējiens.Mīla vienmēr samazinās - paliek draudzība cieņa,bet ne naids.

Milestiba ir gaisiga vertiba,jo reti kurs mil tikai vienreiz.Pec vinas krajas pieredze,pec katras.Ja juti,ka Tavs davatais prieks dara labu,gandarita busi ari pati.Bet vertibas ka tadas katram savas un ne katrs tas gatavs izpaust.

artur, trāpīji 10niekā!     
No zila gaisa un mīlestības   ;uz darbu gan eju- bet necepos par naudu (ja to tu gribēji dzirdēt :D )- cik ir , tik pietiek. Pagaidām nečīkstu, kamēr visu šo varu atļauties. Kamēr man viss tas pieder     Tad jau manīs kā būs turpmāk. Bet domāju, ka manu vērtību sistēmu nespēs sagraut nekādas blaktis :))))

Par mīlestību kā vērtību pati labi atbildēji,bet par to kas ir svarīgāk-vai prieku dāvāt citiem vai saņemt pašam?Bet prieka dāvāšana citiem tak arī ir prieks.

Ilona u laikam dziivo no zila gaisa un miilestiibas taapat kaa lollita....

nauda,pikjis,kaaposts,šmelis un vienīgi tas....

Vislielākā vērtība ir mīlestība.Tās ietekmē cilvēki rada šedevrus,paveic neiedomājamas lietas.Šeit vietā teiciens-un zvaigznes no debesīm tika noceltas.Zudusi mīlestība,kā skumja dziesma ar skaistiem vārdiem,Tu viņu klausies,klausies un nespēj aizmirst.Reizēm vairs nezini,vai Tev viņu vajadzēja,ja tā jācieš?Un saproti-vajadzēja.Tikai caur sevis paša izjustu sāpi,Tu spēj novērtēt un saprast to otru,kuram ,Tu esi nodarījusi pāri.Un zini,kad neko nevar atgriezt.Jo mīlestība ir zudusi.

Katram vērtību sistēma sava. Citāda. Īpaša. Manā dzīvē šobrīd lielāka vērtība garīgām lietām, ne mantiskām-šaubos vai pienāks brīdis, kad būs kā savādāk...
Ja par mīlestību- tad tā ir vērtību vērtība.  Vārs, saudzējams zieds. Vērtība- kaut arī zudusi. Savas neizdzēšamas pēdas taču tā cilvēkā ir atstājusi. Līdz ar sauju vižņu atstājusi arī kādu sīku dzīves mācību.
Un dzīve...jā, TĀ  māksliniece...
"Tu vari paļauties uz likteni un domāt, ka tava mūža melodija jau sacerēta, bet neaizmirsti, ka katru skaņdarbu var nospēlēt tūkstoš veidos. Spēlē pats sava mūža pirmo vijoli, lai būtu noteicējs tam kā skan Tava melodija."
Es ļaujos māksliniecei dzīvei. Un ļaujos mīlestībai. Mirklim...un savai esībai.

Sāpēs par zaudēto mīlestību ir radīti fantastiski mākslas darbi! Mēs klausāmies šo mūziku, lasām grāmatu un domājam, no kurienes tāds spēks vai smeldze! Vienkāršās dzīves situācijās tas varētu neizdoties! Tātad ne tikai zaudē, bet arī dod caur zaudējuma sāpēm!

Mīlestība, zinātkāre, griba ir trīs pamatvērtības, bez kurām cilvēka dzīve nav iedomājama. Man svarīgas liekas arī tādas vērtības, kā atklātība, atbildība, godīgums, radoša domāšana, ģimeniskums, draudzība, personības pilnveide, demokrātiskā attieksme, sava potenciāla apzināšanās, rūpes par līdzcilvēkiem, iekļaušanās vietējā sabiedrībā, izlemtspēja, vērtētspēja un humors.

Katram cilvēkam ir sava vērtību skala, kas vienam ir labi, otram var būt pilnīgi nesaistošs. Proti, daudz vieglāk atrast kopīgo valodu ar cilvēku, ar kuru ir līdzīgas vērtības.