Viņa nebija viena, tikai vientuļa. Sabiedrība, "draugi", izpriecas neaizpildīja tukšumu un vientulību tur viņas sirdī..
dažādas lomas.. dzīve kā filmā.. ik rītu viņa uzlika masku ar jauku smaidu un itkā gaišām domām - pozitīvs cilvēks
Viena viņa bija tikai un vienīgi savos sapņos, viena bet ne vientuļa.. viņa aizvēra acis un bija tālu projām...
smarža.. tik svaiga, nedaudz tropiska un mežonīga, dzestrs gaiss un vējš kas sajauca viņas tumšos matus... zem kailajām pēdām varēja sajust akmeņus- siltus un apaļus.. pilnīgus..
Viņa atvēra acis.. krāsas.. toņi un to daudzveidība.. likās, ka no laimes sirds tūlīt izkusīs kā ledus gabaliņš siltā plaukstā.
Viņš kā laika pavēlnieks nesteidzīgā harmonijā noskatījās dzidri zilajā upē, kura aiznesa sev līdzi visu nemieru un trauksmanību...
Viņa aizklāja puiša acis ar savām plaukstām.... tobrīd viņai nebija prāta.. tikvien kā sajūtas.. viņa taču bija sapnī, kur atļauts ir viss..
Lūpas pašas tiecās noskūpstīt, izgaršot.. Viņš sajuta meitenes silto elpu sev uz kakla, tad maigas lūpas skāra viņa auss ļipiņu un izskanēja klusi čuksti..
nestāsti man neko par sevi.. klusē un ļaujies es jūtu tevi.. izbaudi mirkli, esi ar mani, jo drīz sapnis beigsies un man vajadzēs mosties..