Bet zini draugs, ir ļoti, ļoti grūti, kaut ko šai muļķa sirdij pavēlēt...
10 января 2010 00:48
Piedod...
Piedod man, ja kādreiz lūpas manas,
Tev smaidā atklātā un īstā paužas.
Ja neizteiktus vārdus grib tev sacīt,
Bet attapušās, paliek nopietnas.
Piedod man, ja kādreiz acis manas,
ar Tavām sastopas,
Ja tās kā apburtas grimst Tavās dzelmēs,
Bet pēkšņi apmulsušas novēršas.
Piedom man, es negribēju, tiešām,
Tā neatļauti tevi mīlēt.
Bet zini draugs, ir ļoti, ļoti grūti,
Kaut ko šai muļķa sirdij pavēlēt.
Ключевые слова: Kaut ko šai muļķa sirdij pavēlēt0
Комментарии (5)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
oskars f. 10 января 2010 20:55
Удалённый пользователь
10 января 2010 13:03...skaisti vardini ,patiesi -sirds grib sacit maigus vardus ,bet lupas tas citreiz pasaka pavisam neto
Удалённый пользователь
10 января 2010 11:47Abiem jauki dzejolīši,jauki.
Удалённый пользователь
10 января 2010 09:28Cik cilvēku tik variantu Patika abi. Arī tavs Romi Es
Удалённый пользователь
10 января 2010 08:04Nekā man nevajag,vien tava smaida,
Ir tad man dvēsele būs pilna prieka!
Jau ilgi mūsu rokas nesatiekas,
Vairs mīlai neticu un tomēr gaidu-
Jo grūti dzīvot ir bez tava smaida...