..Stāsts par kādu gudro, kurš reiz ieradās Akbaras pilsētā..!
...Cilvēki nepievērsa viņam nekādu vērību, un viņa mācības neguva atsauksmi tautā. Pēc kāda laika šis gudrais bija kļuvis par pilsētas iedzīvotāju ironisko komentāru un apsmieklu objektu.
....Reiz, ejot pa Akbāras pilsētas galveno ielu, vīriešu un sieviešu grupiņa sāka gudro apsaukāt. Tā vietā, lai izliktos neko nedzirdam, gudrais pagriezās pret pāri darītājiem un svētīja tos.
..Kāds vīrietis ierunājās:
-Tātad, cita starpā, tu esi arī kurls . Mēs tevi apsaukājam neglītiem vārdiem , bet tu atbildi ar svētību!
...-KATRS NO MUMS VAR PIEDĀVĀT TIKAI TO, KAS VIŅAM IR, -atbildēja gudrais.
/P.Koelju/
Ключевые слова: dzīves gudrība3
ESMU ARĪ TIKPAT GUDRS, JO VIŅAM PIEKRĪTU
skumji ka svētie parasti ir vientuļnieki, jo mīl visus bez izņēmuma.
nu laikam ta ir
Man patika :P tiem kas apsaukaa nepatika XD
Labi ka Gudrais tā var, viņam nosvērtība visām dzīves situācijām. Es teiktu, ka mūsu laikā un sabiedrībā cilvēki citus mēra pēc savas līdzības- citas mērauklas jau viņiem nav. Tad nu žēl tos godprātīgos...
Šajā gudrībā ir jādzīvo...
kura sirds ir laba, tas vairo labo, kam viss grozās tik ap naudas maku un slavu, tam paliek tik vērdi. vārdi, kas ievaino, lai pabarotu paša ego.
..Albert, es šīs rindas vairāk izprotu tā....ka mēs bieži nesaprotam otra rīcību, kura mums nav pieņemama..un domājam, kā tā var otrs rīkoties....bet viņš nemaz savādāk neprot, jo viņa iekšējā pasaule ir tāda, kāda tā ir....tāpēc varbūt labāk tādam pateikt kādu labu vārdu, varbūt, ka viņs tādus nemaz nav dzirdējis, jo visi viņu jau ir pieņēmuši kā slikto!!!.
Vispār laikam jau baigi patiesi jo tiešām arī par tuvāko mēs spriežam pēc pašu samaitātības pakāpes.Atliek vienīgi secināt ka necik tālu neesam tikuši kā 2000 gadu iepriekš