Mūsdienu civilizācija ir postoša tajā nozīmē,ka tā vitālās vērtības cenšas aizstāt ar patīkamajām un derīgajām.Bērni aizrautīgi dzer kokakolu kā garšīgu dzērienu un ēd čipšus(patīkami taču),tomēr viņu organismam tas nebūt nav veselīgi.Tas,kas civilizētam cilvēkam šķiet patīkams,nebūt nav tāds no dzīvības un veselības viedokļa.Lai cik tas izklausītos paradoksāli,arī psihologi apgalvo,ka cilvēks pēc savas būtības nav orientēts dzīvot veselīgi.Psiholoģe Irēna Kondrāte no veselības veicināšanas centra saka,ka darbojas cilvēka pretrunīgā būtība:ar prātu saprotam,kas būtu jādara,bet ir šausmīgi grūti sevi piespiest to darīt.Turklāt itin bieži dzīve risinās pēc scenārija,kas kļuvis par ironisku parunu:pusi dzīves darām visu,lai savu veselību sabojātu,un pēc tam mēģinām situāciju labot.Kā gan tas viss sākas?Sasniedzot tīņa gadus,cilvēks steidzas iepazīt pasauli ar visām tās+ un - pusēm.Tas ir normāli.Tīņa gados mēģinām saprast,cik tālu varam un gribam iet dažādās dzīves sfērās.Tas attiecas arī uz veselību un rūpēm par sevi.Vai tiešām nav laika sev?
Trešajā gadu desmitā,laikā, kad veidojam savu karjeru un privāto dzīvi,esam ierauti notikumu virpulī un skrienam pa to,bieži vien nepamanām vai aizmirstam daudzas būtiskas lietas.Mums ir darbs,ģimene,draugi,entās lietas,kas jādara.Un nekad nav laika.Nav laika apstāties un padomāt.Apstāties un nesteidzoties paēst.Apstāties un kārtīgi izgulēties.Apstāties un pavingrot,vai citādi fiziski aktīvi izkustēties.Mums nav laika-sev.Tieši šajos gados aizsākas mazkustīgs dzīves veids savienojumā ar nepietiekamu atpūtu un neveselīgu uzturu.Trīsdesmit gadi ir laiks,kad sākam apjaust problēmas,ko paši sev esam radījuši.Mēs visai būtiski izjūtam ,ka kļūstam vecāki;pēc negulētas nakts ne tikai izskatāmies,bet arī jūtamies slikti,bet pārmērīga svētku maltīte liek sevi manīt vēl dažas dienas.Pats ķermenis mūs bīda uz sapratni par to,ka ir jāsāk dzīvot veselīgi.Ja trīsdesmitgadnieks ir izšķīries par veselīgu dzīves veidu,viņš,visu ar to saistīto dara sistemātiski un pārdomāti.Šis ir laiks,kad cilvēks vairāk vai mazāk sāk dzīvot ar sevi vienā ritmā,jo ir iemācijies just savu ķermeni un tā vajadzības.Cilvēkam piemīt vēlme nedomāt par nepatīkamo,problēmas nevis atrisinot,bet attālinot ar dažādu aizmiršanās līdzekļu palīdzību.Pret stresu tiek izmantotas cigaretes,alkohols un narkotikas,pret nogurumu kafija,cigaretes,negatīvas emocijas palīdz aizgaiņāt ātras un neveselīgas uzkodas(čipši,cepumi),bet muguras sāpes tiek remdētas ar medikamentu palīdzību...Jā,tas ir it kā vienkāršāk,bet lielā mērā arī apliecina daudziem piemītošo domāšanu pēc principa,ar mani nekas slikts nenotiks,kas ne vienu vien ir novedis ārkātīgi bīstamā situācijā.Lai arī daži neveselīga dzīves veida piekritēji izvairās no tā izraisītajām sekām,vairākumam tas diemžēl neizdodas.Mēs nepareizi izturamies pret savu ķermeni.Ķermenis var novecot lēnām.Kas nosaka tā novecošanas ātrumu?Katrs pats.Ja atceras un ņem vērā trīs galvenos cēloņus,kas paātrina novecošanas procesu-smēķēšana,mazkustīgums un tuklums.Ne jau dzīves ilguma palielināšana ir galvenais-nostiprināt savu pašreizējo veselības stāvokli.Ja to zināsiet,jūs to varēsiet iegūt.Nosacījums tam,vai cilvēks rod motivāciju dzīvot veselīgi,ir atkarīga no viņa personības attīstības pakāpes un pašapziņas.Nevar sev izdarīt neko labu,ja sevi nepazīsti,ja neesi par to domājis un nezini,ko pašam vajag.Katram ir nepieciešams kaut kas cits,tāpēc jāmeklē saskaņa ar sevi,lai saprastu,kas tieši var palīdzēt justies labi.Un tikai tad,ja mīli un saproti sevi,spēj dzīvot līdzsvarā ar sevi,vari savienot savas izjūtas un dzīvesveidu.
Ключевые слова: doma par veselību0
Erika,vis to parejzi!Ta ir!Paldies ,man patik.Marika
Paldies, labs raksts. Es jau dzīvoju līdzsvarā ar sevi un piekopju veselīgu dzīves veidu.
Dzīve ir vienīgā slimība,kas vienmēr beidzas letāli. Kad redzu strandējušos vecos cilvēkus kuri vecuma pēc neko nevar,kuri guļ praktiski veseli desmit un vairāk gadus gultā,tad nemaz negribas saviem bērniem tādu nastu uzkraut.Laiks dzīvot un laiks mirt.
Vesela gribi nomirt!
Nav laika izlasīt,kas te tik gari aprakstīts,bet es gan cenšos dzīvot veselīgi
Manuprāt, lai cik pareizs Tavs domugājiens,
ne te īstā vieta tik gariem apcerējumiem.
Pareizos vārdiņus, labudodošās domiņas labāk palasīties īstajā laikā un īstajā vietā.
Psiholoģei tomēr taisnība