Liktenis vienmēr grib ko vēstīt,tāpēc jājautā savai dvēselei- kāpēc tā,kur kļūda?Vai traucēja kas attīstībai?Dziļāk jāpārvērtē un jāpaanalizē sevī un apkārt,jo viss jau esot saistīts.Visvairāk jāuzmanās,ja kaut kas aizkaitina...

Es tam piekrītu.

Jā tā dzīves filma kuru mēs redzam un izdzīvojam ir tikai viena un viņu nomainīt pret citu ir diezgan sarežģīti. Tāpēc jau tie likteņa līkloči ir jāiziet cauri un galvenais ir neatslābt un dzīvot kustībā. Rāmā dīķī ūdens sastāvas un sāk smirdēt, bet strautā ir tīrs un dzidrs.

Piekrītu Jurim!!!!! Un nav jēgas lauzties aizvērajās durvīs, tā var iedzīvoties ļaunajā liktenī...

liktenis mainas tad kad cilvēks top pazemīgs un atzīst savas kļūdas..,tad pilnīgi var partapt un izmainīt likteni...

interesnaja misl.......
a ka u kukolki sampj s sudboj?

Drosme un gudrība ne vienmēr mums piemīt!

dzives patiesiba.no liktena neaizbeksi.vienigi ejot liktenim pretim drosi,var dzive kautko mainit

Liktenis dzive nekad neatver jaunas durvis, pirms tam kadas neaizverot............

Forši pateikts.