Mīļais draugs. Kā tev klājas? Man tikko bija jānosūta tev ziņa, lai pateiktu, cik ļoti rūpējos par tevi.
Vakar redzēju tevi sarunājamies ar saviem draugiem.
Visu dienu gaidīju un cerēju, ka tu varbūt gribēsi parunāt ar mani. Es tev dāvāju saulrietu, lai vari pabeigt savu dienu, kā arī atspirdzinošu vēsmu, lai tevi atpūtinātu… un gaidīju. Bet tu nenāci. Tas mani sāpina… taču es joprojām tevi mīlu, jo esmu tavs draugs.
Pagājušo nakti redzēju tevi guļam un ļoti vēlējos pieskarties tavai pierei, tāpēc ļāvu mēness gaismai apspīdēt tavu seju. Un atkal gaidīju, vēlēdamies steigties lejā, lai mēs varētu aprunāties. Man ir tik daudz dāvanu tev! Tu atmodies un aizsteidzies uz darbu. Un lietus lāses bija manas asaras.
Ja vien tu mani uzklausītu! Es tevi mīlu! Es mēģinu to tev pateikt debesu zilgmē un neuzkrītošajā zāles zaļumā. Es to čukstu koku lapās, izdvešu to puķu krāsās, izkliedzu to kalnu straumēs un skandinu to putnu mīlas dziesmās. Es apņemu tevi ar saules siltumu un izplatu gaisā dabas aromātus. Mana mīlestība pret tevi ir dziļāka par okeānu un lielāka par vislielākajām vēlmēm tavā sirdī!
Es tev vairs neuzbāzīšos, jāizšķiras ir tev pašam. Es esmu izvēlējies tevi un gaidīšu… jo es tevi mīlu. Prasi man!
Parunā ar mani! Lūdzu, neaizmirsti mani. Man ir daudz kā, ko dalīt ar tevi. Tavs Draugs Dievs.