Ādams griezās pie Dieva ar lūgumu radīt viņam draudzeni,  kuru varētu ņemt par sievu. Dievs paņēma mazliet saules siltuma, mazliet mēness spīduma, mazliet stirnas grācijas, mazliet gulbja cēluma, mazliet rīta vēsmas, žagatas pļāpīgumu, lakstīgalas mēli,lietus gāzmas, pērkona grāvienus un zibens šautras.
Visu to samaisīja, un no šī maisījuma radās sieviete. Dievs iepūta viņā dvašu un pavēlēja Ādamam:
- Ņem un mokies!