Pats galvenais bieži nav sieviete,
Bet izteikta ķermeņa līnija,
Tās kārtējie niķi un kaprīzes,
Un neapstrīdamā grācija.

Tā salda, mīksta un sulīga,
Un kārdinoši amizanta!
Tik samtaini maiga un mīlīga,
Un reibinoša kailumā...

Tu mūza un maģija mūžīgā -
Sieviete, vienmēr mainīgā!
Tik pieticīga, bet krāšņa tā
Pat ikdienas tērpā caurspīdīgā!

Kā indusu Šiva – daudzsejainā,
Rītdienas un vakarējā...
Vienatnē - plosās mežonīga,
Vien vīrietim tā savaldāma.

Jā, sieviete – tēma sirsnīgākā,
Ko saku lai pašā noslēgumā?
Nu ir taču tomēr taisnība -
Tā - Dieva radība skaistākā!