Lai brīžiem būtu gars,kā mēnes stars,
kas eglē sniegotā spēj gaismu siet.
Pat nelaimē lai esi tāds,kas var
ar smaidu gaismas brīdim pretī iet.
Lai esi tāds,kas nepierod,
ka ikdienība savā gūstā sien.
Lai pāri sīkumiem tavs lidojums,
kā putniem,kas pie mākoņiem arvien!
Lai nešaubies par to,ko izvēlies,
ja vajag,esi patstāvīgs un ciets.
Bet tikai vienmēr visa pamatos,
kā stūrakmeni-MĪLESTĪBU liec!
Ключевые слова: dzeja18356
Mīlestība-tās nav mieles,
Īstenība-tā ir dzīve,
Laime-tā ir simfonija,
Esība-tā tava diena,
Sāpes-ciešanas uz zvaigznēm,
Siltums-tavas dvēsles trīsas,
Tuvums-bezgalīgas alkas,
Īssavienojums uz mirkli,
Bērnība kā atgriešanās,
Uzticība-stūrakmens...
Es varu būt pilns patīkamas kaismes,
Kad maigas rokas manus matus jauc!
Es neesmu nekas,ja manī nav tās gaismas,
Ko Cilvēki par mīlestību sauc! /I.Ziedonis./
tik neliec milestibas sturakmeni ziemelpuse, kur visi aukstie veji pus, to jasarga ka puki, lai tavas rokas ta nesazus.........