Galvenās likteņa ievirzes un tās dvēseles, ar kurām mēs dzīvē satiekamies, tiek izvēlētas jau pirms dzimšanas, to izdara pati nemirstīgā dvēsele un viņas garīgie pavadoņi. Arī piedzimšanas vietu un apstākļus. No mūsu brīvās gribas ir atkarīgs tas, kā mēs šo dzīvi nodzīvisim...

...

... es nesakku, kad viniem jaabuut lioti liidziigiem pec rakstura vai uzskatiem, tikai taadiem, kas sai dziivee pilnveido sevi, pacel sevi kaarmiskaa liimenii, censaas. ...

Smalkā pasaule mums šīszemes dzīvē  liek satikt tādus cilvēkus, ar kuriem kopā, vai no kuriem mēs varam mācīties...Nav jēgas salikt kopā divus cilvēkus ar vienādiem uzskatiem un izjūtām, lai viņi nodzīvotu garlaicīgi piepildītu mūžu Primitīvs piemērs: man patīk ģimeniskums, tīrība, visu lietu kārtība, bet man tiek iedots cilvēks, kuram tas viss "pie kājas"   esot kopā ar šādu cilvēku, es iemācos pacietību un citādu domu pieņemšanu, viņš, cerams, iemācās novākt savas netīrās zeķes no klavierēm un ēst no šķīvja, nevis no pannas...
Dvēseles galvenais uzdevums ir attīstība...  

... es ticu, kad atstraadajot savu kaarmu, mes konkreeti tuvinamies pie ta cilveeka, kurs arii tapatam atstraadaa savejo un ir Liktenia mums lemts. Tikai no taa ,cik mes censamies, ir atkariigs, vai mes satiksaim to cilveeku. Ja ne, tad tas paliek citai dziivei, citai reizei...

Līdzīgie ne wienmēr piewelkas, pārāk atsķirīgiem nebūs par ko parunāt... Tāpec jau laikam tas teiciens, ka zlta widusceļš tas labākais Ideali ir tad, ja wiens otru war papildinat, bet uzskati nekonfliktē...

jā Armand,bet gribas jau atrast kaucik sev līdzīgo .... ,karma jau mums katram sava ...