Slīd virs galvas balti mākoņi,
Tie kā putni plašā kāsī stāj,
Pieņem izskatu, lai gulbjiem līdzīgi
Un ar krokotajām malām māj.

Tikai -mākoņi bez dziesmas slid,
Spārnus zeltot, pāri saule spīd,
Sapni nomodā redz, ka jau rīt ,
Kroku vietā īstu spalvu zīds.

Izstiepj kaklu, spārnus plivina,
Vēju ceļabiedros vilina,
Turp, kur saule ilgāk spārnos mirdz,
Turpu tiecas viņu baltā sirds.

Mums virs galvas balti mākoņi,
Tā,kā putni plašā kāsī stāj,
Savus sapņus viņiem uztici,
Lai tos arī saules stari klāj.

Sapņi piepildās,tik noticēt,
Ja tu ticēsi tev lidot spēt,
Tavus spārnus saule apzeltīs
Tie uz Laimes zemi aiznesīs.

/Aija Celma/