Kad es biju maza meitene,
Likās, saule mirdz spožāk,
Dārzā ziedēja viss,
Viss tik mīļš likās man,
Biju laimīga es tur, šajā bērnības zemē,
Sirdī glabāju to, ko man teica mans tēvs
Ak, manu meitiņ, to piemini,
Ka laime pieder vienīgi
Tik tam, kas tic, vien tam, kas cer,
Kas grib to gūt
Saule mirdzošais tēls,
Rīta rasa kad zālē,
Putnu dziesmas tad skan,
Kā vairs it nekad,
Biju laimīga es tur, šajā bērnības zemē,
Vēl kā vakar man šķiet, klusa balss saka man

Tālu pagāja laiks,
Tālu prom senās dienas,
Tāli ceļi mani sauc,
Un jau klust tēva balss,
Grūtā brīdī arvien tēva balss sirdī skan