Vai iespējams latviešu nacionālsociālisms?
       Vārdu «nacionālisms» latviešu valodā saprotam kā «tautiskums, uz tautu vērsts», tāpat kā «sociālisms» latviski tulkojams kā «taisnīgums sabiedrībā». Latviešu nacionālsociālisms nekad nav pastāvējis, tātad izdarīt secinājumus par to ir pāragri.
       Parasti nacionālsociālismam piedēvē vienas nācijas pārākuma pār citām tautām sludināšanu. Tas nav attiecināms uz šo gadījumu, taču, pastāvot tik unikālam demogrāfiskam stāvoklim, kāds ir Latvijā, neierobežoti paplašinot pilsoņu loku, līdz pilsoņi būs visi Latvijā dzīvojošie, likums par pilsoņu tiesībām kļūst latviešus neaizsargājošs: piemēram, TB/LNNK partijas programmā par sociālās stabilitātes veicināšanu pēdējā teikumā sacīts: «Latvijas pilsoņu ģimenēm jānodrošina atbalsts mājokļu ieguvei, paredzot šim nolūkam īpašu kreditēšanas sistēmu.» Latvijas pilsoņi nevis latvieši!
       Līdz šim, izšķiroties par kādu no sev pieņemamākām partijām un ievēlot Saeimā tās pārstāvjus, latvietis cerēja uz labklājību un stabilu likumīgo tiesību garantiju, diemžēl, līdzko kandidāti kļūst par deputātiem, tā viņu ceļš novirzās no apsolītā. TB/LNNK vēl bija vienīgā, kas pēdējo reizi iesaistījās cīņā pret pilsoņu loka paplašināšanu, bet rezultāts ir kā tajā parunā: suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
       7. Saeimas vēlēšanu un referenduma iznākums liecina, ka latviešiem nelabvēlīgais process turpinās, un, lai cik krietni un labi TB/LNNK deputāti Saeimā nebūtu, vērst lietu par labu latviešiem tie vairs nespēj un arī turpmāk nespēs. Pierādījums tam ir arī 11. marta plenārsēde, kad TB/LNNK frakcijai neizdevās ieviest latviešu intereses aizstāvošus labojumus likumā par represēto loka paplašināšanu un migrantu tiesību ierobežošanu.
       Dzird sakām: paši taču ievēlējāt! Paši gan. Bet kādēļ tad tā notiek? Cēlonis ir tas, ka cilvēku prātus neatlaidīgi un nepārtraukti apstrādā. Un paņēmieni ir visdažādākie!Viens no tiem – «naudasmaisu» jaunradītās partijas vai jau esošo «filiāles». Un katrreiz latvietis uzķeras! Kā uz mušpapīra! Tā tas bija ar «Muļķu partiju», kas sajauca prātu dažam nopietnam jaunietim, tā tas bija ar «Maestro partiju», par ko balsoja sentimentālas kundzītes. Jaunradītā «tautiskā» Tautas partija pagaidām tā īsti nav tikusi pie teikšanas, tāpēc daļa latviešu vēl cer sagaidīt labākus laikus. Dīvainā kārtā tas, ka TP nostājās pret grozījumu atcelšanu pilsonības likumā «ceroņiem» paslīdējis garām nepamanīts. Un tā baidīšana ar nokļūšanu krievu lāča apkampienos nevis ES ķīseļa krastos! Vai latvietis neaptver cenu, kādu maksās pats un nākamās latviešu paaudzes? Ja tādas vairs maz būs…
     Vai latvietis savā zemē jūtas tikpat drošs kā krievs, ukrainis, polis, žīds u.c.? Mēs taču redzam, cik dedzīgi Krievija aizstāv krievus Latvijā. Uz līdzīgu aizstāvību paļaujas pārējās šeit dzīvojošās tautas, kam arī ir sava etniskā dzimtene. Bet kur lai meklē aizstāvību latvietis? Neviena no šobrīd Saeimā esošām partijām ar savu rīcību diemžēl drošības sajūtu latviešiem nevieš. Mēs nedrīkstam paļauties arī uz svešzemju žēlastību. Vēsture ne reizi vien pierādījusi, cik «drošas» ir citzemju garantijas. Ja paši nepratīsim aizstāvēt savu tautu, neviens cits to mūsu vietā nedarīs.
    Cittautieši, lietojot vārdu «cilvēktiesības», cenšas nostiprināt pozīcijas zemēs, kur jūt perspektīvu sava materiālā stāvokļa nodrošinājumam. Bez šaubām, cilvēka tiesības ir respektējamas, tikai ne uz citu cilvēku tiesību rēķina vai vēl ļaunāk – kā šinī gadījumā –, apdraudot pamattautas pastāvēšanas garantijas. Tad tas ir ne tikai netaisnīgi, bet arī noziedzīgi.
       Neesmu pārsteigts, dzirdot satraukumu par latviešu nacionālsociālisma iespējamību. Vairāk nekā 50 gadu tautas baidītas ar nacionālisma un nacionālsociālisma rēgu, tādēļ nav bīnums, ka dažs labs no pārbīļa jau sācis žagoties. Ideju par latviešu nacionālsociālismu veicināja un veicina 4. Maija Republikas valdība un parlaments ar savu gļēvumu, verdzisko iztapšanu, savtīgumu, nacionālas stājas trūkumu.
       Latviešiem Latvijā ir palicis vienīgais aizsardzības ceļš –nacionālsociālisms. Bez vardarbīgām metodēm, nostiprinot latviešu pozīcijas valstī, taču jāizmanto visi iespējamie likumīgie līdzekļi, un jāpanāk, lai LATVIJA IR LATVIEŠU VALSTS, tāpat kā Somija ir somu valsts, Japāna – japāņu un tml. Nekad mēs nesamierināsimies, ka latviešus piemeklētu Amerikas indiāņu liktenis. Juris Ģērmanis teicis: «Neviens nav tiesīgs prasīt, lai tauta izdarītu pašnāvību.» Un mūsu viedoklis neatšķiras.
       Apgalvojums, ka nacionālsociālisms ir vērsts uz tautu sanaidošanu, ir apzināta citu tautu kūdīšana pret latviešiem. Pasaules godīgie cilvēki mūs sapratīs, ja vien apzināti ļaunprātīgi netiks izplatīta melīga informācija par latviešu situāciju savā tēvzemē un latviešu nacionālsociālisma nolūkiem.
       Mūsu pamatmērķiem ir jābūt:
       1. Visus latviešus vienot cīņai par savas tautas pastāvēšanu, celt tautisko apziņu un nacionālo pašlepnumu.
       2. Cīnīties par:
       – latviešu likumīgām tiesībām savā valstī;
       – LV okupācijas starptautisku atzīšanu un okupācijas seku likvidāciju;
       – latviešu nodrošinājumu ar darbu savā tēvu zemē;
       – valsts materiālu atbalstu jaunām latviešu (vai latviskām) ģimenēm;
       – latviešu pensionāru pienācīgu sociālo nodrošinājumu;
       – latviskās kultūras un izglītības attīstību;
       – valsts budžeta nodrošinājumu vienīgi latviešu skolām;
       – atbalstu latviešu zemniecības attīstībai;
       – atsevišķām ieslodzījuma vietām latviešu tautības aizturētiem un noziedzniekiem;
       – latviešu tiesībām lemt par LV svētku un piemiņas dienu svinēšanas vai atzīmēšanas kārtību un lietderību;
       – LV monopola atgūšanu alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecībā, banku un naudas maiņas sistēmā, enerģijas un tranzīta nozarēs;
       – nodokļu atvieglojumiem latviešu uzņēmējiem;
       – par pienācīgu līdzekļu iedalīšanu Valsts bruņotajiem spēkiem un nacionālpatriotisko audzināšanu tajos; par Latvijas pilsoņu ar nepilnīgām latviešu valodas zināšanām un zemu nacionālpatriotisko apziņu iedalīšanu īpaši izveidotā bruņoto spēku palīgdienestā;
       – latviešu un LV patriotu ar pilnīgām latviešu valodas zināšanām absolūto vairākumu valsts drošības spēku, policijas, robežapsardzes, muitas un citās institūcijās;
       – pret jaukto skolu pastāvēšanu;
       – pret vardarbības un neķītrības kultivēšanu jebkurā veidā.
       Jauktām ģimenēm, tāpat cittautiešiem, kam ir latvisks dzīvesveids un pasaules izjūta ir jābūt līdztiesīgiem latviešiem.
       Pilsoņu tiesības ir katras valsts pamatā, tās pastāv katrā normālā valstī, kur pamattautas skaitliskā attiecība pret cittautību pilsoņiem un iedzīvotājiem ir ievērojamā pārsvarā. Bet Latvijā latviešus krāpj, stāstot par plašām integrācijas iespējām!
       Es griežos pie visiem Latvijā ar jautājumu: vai latvieši ir tiesīgi realizēt norādīto kārtību un prasības?
       Jāatbild ar vienu vārdu: jā vai nē.

Cīņai sveiks!
Laimonis Gedrovičs,
latvietis

Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/09_aprilis/default.htm