kapēc, kad bijušo mīļoto cilvēku jau esi kā aizmirsis, tas pēkšņi uzrodas tavās fantāzijās, sapņos, atkal nomāc tās pašas domas, kāpēc?

kad liekas, ka Tu esi ticis pāri šim lietām, kuras dzīvē ik pa laikam ir jāparvar, pēkšņi tās atkal parādās un nomoka Tevi, ar visdažādākajām domām, šķiet, ka no tā nevar aizbēgt, to nevar tā vienkārši aizmirst, tas peldēs tavā sirdī, līdz sapratīs, ka damis reiz ir jānojauc un jāļauj plūst šīm lietām tālāk, taču nekā- viss atkal sākās no gala, ar to pašu neko.
vai varbūt vienkāršāk, dambi pašam būvēt lielāku, spēcīgāku, apdomīgāku, lai šīs visas lietas, kuras nomoka, tur sakrājās un tad, kad dambis tiek pārauts tas uztaisa pamatīgus asaru plūdus.

p.s. nēsmu čīkstulis, tik tiešām, šīs lietiņas nomāc, jo tām nav vienārša izskaidrojuma, atbildes.