Ir jūrniekiem tikums:kad kuģis iet bojā
Un ūdens līdz krūtīm jau tiek,
Liek kapteinis orķestrim spēlēt joprojām
Un tvaikoni apgaismot liek.
Ta mūzikai skanot un ūdenim gailot,
Tas pamazām virpulī nirst,
Pret debesim pacēlis mastgalus smailos -
Kā dzīvojis, tā arī mirst.
Tapat arī mēs...Tikko varēsim manīt,
Ka tuvībai pienācis riets,
Liec ugunīm zaigot,liec mūzikai skanēt
Un glāzes uz galda tad liec!
Un mirklī,kad lielākais saldums ir glāstiem
Kad dziesma visskaistāka šķiet,
es pratīšu aiziet - bez vārdiem un lāstiem,
Kā jūrnieki dibenā iet.