Ключевые слова: doma23287, daba9251, attiecības38711
Bez šaubām daba gatavojas ziemai: kokiem lapas dzeltē un krīt, dzīvnieki uzbarojas ziemai, dekorāciju maiņa.
Vilnas džemperis. Tāds riktīgi silts un /vēlams/ sarkans- iedvesmai kaut ko darīt!
Kastaņa, tas ir MANS koks, un kastaņi - tādi skaisti brūni un spīdīgi, silti iegulst plaukstā un kabatā, - vēsta rudeni, ar cerību, ka pavasarī atkal iedegsies kastaņu sveces ar triju krāsu liesmiņām.
Kastanis, tas nekad nepamet manu datorgaldu.
jā..jā, Dārzniec.. Un tie kstaņi..p
Smukie koki..............
Jo īpaši- tajā ceļa gabaliņā uz Pociemu.
Ir tāds.
Sarkani pīlā'dzu ķekari, un .....KASTAŅI....
Dzeltenās lapas!
Kastaņa.....
Ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass.
Bija slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi mans draugs
un ka es… tevi mazliet mīlu.
Tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkokos.
Es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, ka es tevi… nu jā
un varbūt pat ļoti.
I. Ziedonis
mans rudens simbols ir gumijas zaabaki