Šodienas tēmu iespaidā parakājos savās vecajās gudro domu pierakstu kladēs, un izvilkās tieši šī...
  
     "Vienmēr tev būs bail... kaut ko pazaudēt un kaut ko neiegūt. Vienmēr būs bail palikt vienam. Slikti, ja pēkšņi vari kļūt nevajadzīgs, ja vari būt lieks.
     Ne jau vienmēr cīņā ar dzīvi zaudē tikai vājie, spēkam nav lielas nozīmes. Uzvaras gūt palīdz galvenokārt griba.
     Vienmēr uz šīs zemes šalks jūras, tavu seju slacīs lieti, apdedzinās tuksnešu svelme un atvēsinās pirmais sniegs.
     Vienmēr būs trokšņainas pilsētas un klusas lauku mājas, skaļi tirgi, kur enerģiskas sievas piedāvās dārgas rozes, un būs aizmirstas mežu pļavas, kur vari saplūkt ziedus, lai pasniegtu savai meitenei.
     Vienmēr pie tevis kāds atnāks un kāds no tevis aizies.
     Vienmēr kāds paliks.
     Vienmēr, kamēr dzīvosi, tu centīsies gūt laimi, varbūt tā arī nekad neuzzinot, kas ir laime un kādu to vēlējies gūt.
     Vienmēr kaut kur blakus vai tālu būs cilvēks, kas tevi gaidīs. Tev tikai šis cilvēks jāatrod. Tev tikai pie šī cilvēka jāaiziet.
     Tu kaut vienreiz dzīvē pateiksi - "es tevi mīlu".
     Tev kaut vienreiz dzīvē pateiks - "es tevi mīlu".
     Vienmēr, kamēr dzīvosi, tu būsi cilvēks - tāds, kāds tu esi."
/E.Lukjanskis/