Kad cilvēks ir miris, tas kļūst ļoti nozīmīgs, kamēr dzīvs, tikmēr nevienam nav gar to daļas.
Ключевые слова: Dzive38617
Ja ir manta ko pēcāk dalīt-protmas! Visos laikos tā ir bijis.
Kad cilvēks ir miris, tad ir svarīgi sadalīt viņa atstāto īpašumu...Nomierināties un uzlikt skaistu pieminekli..., sakopt kapa vietu... Tas arī viss...
Soreiz nepiekritīšu gan. Viss būs atkarīgs gan no paša cilvēka, gan no tiem ,kuri viņam ir apkārt.
Nē ! kad mirst tad viņu ātrāk norok . Bet tas gan ka bērēs ka saskrien visi radi un draugi , kamēr dzīvē tikai knapi sazinās.
Nē ! kad mirst tad viņu ātrāk norok . Bet tas gan ka bērēs ka saskrien visi radi un draugi , kamēr dzīvē tikai knapi sazinās.
Sāpēs vienmēr! Ja ir zaudēts tuvs un mīļš cilvēks, tā nu tas ir, tāpēc saku, sakiet saviem mīļajiem katru dienu to cik jūs viņus ļoti mīlat un cik svarīi viņi jums ir!
Šodien biju bērēs.........tuvu,jauku,atsaucīgu.izpalīdzīgu,sirsnīgu cilvēku glabājām.
Un dzīvē.........viss tas tika novērtēts!Tāpēc sāp!
Nav tev taisnība!
Nepiekrītu šīs tēmas virsrakstam! Tas ir atkarīgs no mūs katra paša, kā mēs attiecamies pret cilvēkiem un to, cik mums ir svarīgi līdzcilvēki. Ir svarīgi dzīvot kā pēdējo dienu šajā pasaulē, un ir svarīgi teikt saviem mīļajiem cik viņi mums ir svarīgi un nozīmīgi. Parādiet saviem līdzcilvēkiem to, ka viņi jums ir svarīgi, un, ka bez viņiem jums dzīve nav iedomājama. Pasmaidiet pretim nākošajam un viņš aizdomāsies par to un pasmaidīs nākamajam :) Mīliet savus līdzcilvēkus un atgādiniet to, ka viņi jums ir ļoti svarīgi
mirstīgi esam visi, ne tikai dižie. kad cilvēks nomirst, pierimst ikdienas steiga, tad var kavēties atmiņās, pārdomāt un analizēt visu dzīvi līdz ... un tad dažreiz atklājas pārsteidzošas lietas- mēs kaut ko esam palaiduši garām kā nesvarīgu, nenozīmīgu.sāp ne jau tas, ka cilvēka vairs nav.SĀP TAS , KA NEPRATĀM NOVĒRTĒT DZĪVES LAIKĀ.diemžēl ...( tas no savas pieredzes)
..jā, jo kamēr dzīvs, tikmēr liekas: kas tad tur tāds, nu - cilvēks...Bet, tad, kad vairs nav, tad tikai atjēdzas, ka nav vairs...cilvēka...Nav, ko gaidīt, nav, ko izlamāt, nav, kam pateikt un kam pusdienas uztaisīt... ... ...Un tad arī viss kļūst nozīmīgs...lai vai kā arī nebūtu bijis...
...par dzejniekiem domā?
"Tie, līdzīgi zvaigznēm
Spīd tik pēc nāves", teica A. Čaks.
ne vienmeer... - kaut gan protams - tautai raxturiigi apzinaaties kaada konkreeta cilveeka noziimi vinja dziivee tikai tad kad shis cilveeks ir zaudeets...
ne uz visiem tas attiecas...viss atkarīgs no konkrēta cilvēka dzīves ieguldījuma