es panemshu pusi njo saapeem,kas tavaa sirsninjaa griez
veel es panemshu rupju nastu kas tavus plecus spiez
veel smaidiishu katru riitu,kad acis atveersi tju,
kad ar pieskaarienu,tik maigu,tju mani modinaatu,
veel es pateikshu,cik ljoti miilu,cik skumstu,kad tevis nav
un,redzot tik miiljas acis,es smaidaa atplaukshu jau,
kluss maiigums man piepilda sirdi,tik liels,ka pat nedaudz saap,
es vairs neteikshu nelaipnos vaardus,kuri paar luupaam grib kaapt,
jo tikai vakar sapratu tieshi,cik daudz man noziimee tju,
pie tevis tureshos cieshi cieshi,lai kur tju arii nejietu
tevis deelj varu pacelties augstu,kur labaak ir dzirdami bazniicu zvani,
tevis deelj varu nolaisties elee,lai tikai tju miileetu mani