Nedrīkst atņemt to ,ko Dievs ir devis......
Vienreiz aizejot......nekad,nekad neatgriezisies atpakaļ .....

Manuprāt, tas teksts- reizēm mēdzu vizualizēt, ka būtu ja būtu... Jā, iespējams, Tu satiec cilvēkus, kuri nav īsti gribējuši lai tā lieta nonāk līdz galam, tā ir viena puse no tās visas štelles. Kādu laiku  strādaju ar šādu cilvēku tuviniekiem- un tos stāstus nevienam nenovēlu izbaudīt uz savas ādas. Tādēļ arī sanāca tā diezgan skarbi pakomentēt šito lietu, nekā gan personīgi ne pret vienu nedomajot. Ja tā tīri mans viedoklis - pašnāvība nav risinājums nekam. Tā ir bēgšana no problēmām, neadekvāta reakcija uz dajebko.

  Ka tad te koķetē? Es savā darbā katru dežūru saskaros ar cilvēkiem, kuri ir darījuši sev galu... Iemesli ir visdažādākie. Pie mums nonāk- nepabeigtās pašnāvības...
  Man nav nekur jālūr, es ZINU. Pavisai nesen bija puisis- gribējis pakārties... No cilpas pēc laiciņa... izņēma radi. Jautāju viņam- kāpēc tu to darīji? Vai bija tā vērts? Man tas puisis atbildēja- es nezinu, kas ar mani bija noticis, labi, ka esmu šajā pasaulē.  šitai tēmai ir variācijas...

Sādās kategorijās- vizualizēt, padomāt, pārspriest, paplāpāt, ai cik tas ir kruta, kā nu tagad visi te cietīs bez manis., cik romantiski, mana dzīve- kā gribu tā daru-, tas viss nav viennozīmīgi- tā domā un runā cilvēki , kuri nav saskārušies aci pret aci ar reālu nāvi, un visu kas ar to saistās. Tā ir koķetēšana par tēmu par kuru nevajadzētu koķetēt. Ja kādam dikti gribās paskatīties ka tas izskatās- pēc tam, kad"aizmieg zem eglītes"- laipni lūgti  , aizstaigājiet lidz , piemēram, Gaiļezera( tagad laikam Austrumu slimnīcas) morgam, vienu dienu padzīvojiet toksikologiskajā reanimācijā, vai palūriet , kas  notiek onkologijā- tur kur cilveki zobiem un nagiem, ar sāpem un neprātu cīnās par dzīvību...Varbūt tad smadzenes nostāsies biku vietā- kad un par ko nevajadzētu  koķetēt, un uz kurieni nav vērts dikti steigties.

Piekrītu sievietei maskā.
Nekas nav viennozīmīgi. Tu nekad nevari zināt, kādā punktā vari atrasties un- vai, tajā punktā esot, spēsi izturēt??.............

Spriedelēt gudri jau var nez ko.
Un arī teikt: gļēvums.

Protams, ka esam šeit ne jau netīšām.
Protams, ka nedrīksti likt apzināti kādam sāpēt ļoti, bet......................

glevums,vienmer var atrast izeju un speku ,galvenais ticet sev

Dzīvē ir dažādas situācijas. Un ja nu nav spēka dzīvot, ko tad?

hmm šim jautājumam no citas puses pieešu. man ir diezgan pieredze ar šādiem- gribu mirt un tad tik aiziet...sākas visi mēģinājumi, nožēla un atkal mēģinājumi...tracina tā bezspēcība ieborēt tais galvās, ka ķibeles nav attaisnojums sevi nogalināt! ja esi dzīvs, tad lai dzīvotu nevis ķēmotos ar pusmiršanu un nožēlošanu! vai tiešām nekas un neviens dzīvē nav tik vērts, lai tā aizietu?...negribu lai vēl kāds, ko mīlu atļaujas tā izdarīt, jo tā ir manas un citu, kas mirēju mīl siržu piečakarēšana. par to der padomāt, kad kaut ko tādu iedomājas. kā tas sabradā citu dvēseles.

Nu es to uzskatu par lielu,lielu grēku..............bet................protams,ka esmu
par to domājusi.
Es gribētu izdzert indi un ātri,ātri uz TURIENI!

Pašnāvība man liekas smieklīga dzīves izšķiešana, vienīgi to atbalstu ja cilvēks ir neglābjami slims un dzīve viņam sagādā fiziskas mokas.

Tik daudz gadījumi ir bijuši un nākas vien secināt,ka mūsu stiprais dzimums ir pēdējais lupata. Kas visvairāk karās? Vīrieši protams.Sabrūk pie pirmajām lielajām dzīves problēmām.Sievietes visbiežāk nodzerās.

negatīvas,nedomāju par to

Ja reiz šāda iespēja no Dieva dota, tad laikam jau zin;āja, kāpēc tāda  iespējama dodama. Cilvēku iedzīt strupceļā, tur jau lielu gudrību nevajag, lielākoties tas viss veidojas tikai un vienīgi no muļķībām, bet tam cilvēkam tajā brīdī tas ir dzīvības  un nāves jautājiens   

Jūs visi nožēlosiet kad manis vairs nebūs, raudāsiet, tā lūk. Visu ko es no jums gribēju- saldējumu un chatot visu nakti.  

...nu , ja vizualizēt ..., man patīk šīs J.Petera rindas -

...jo mūsu mīļie nemirst ,
vien apsedzas ar puteni
un kļūst par tēvu zemi ...

Hi hi hi, nedomāju par to, nu tā kā man prāts nesas uz plašumiem, tad jau peldus jūrā, atskārtis tik sapratīsi, ka atpakaļ jau tā kā patālu............