Ja cilvēkam liek darīt visu kā olimpietim[ ātrāk, augstāk, tālāk- , tā ir dzīve totālā, nemitīgā stresā.  Sabiedrībā pieprasītais perfekcionisms ļaudis arvien dziļāk iedzen eksistences strupceļā,  jo- kas tad ir konkurence?  Tā ir citu cilvēku pastumšana malā.  Skaidrs, ka pārpildītā autobusā iekļūs tie ,kas būs pietiekami spējīgi strādāt ar elkoņiem...

  Nu sanāca kā paskarbāk....