Kā ir ar jūsu sapņiem,vai tie ir no paklausīgajiem?:)
21 ноября 2010 16:03
Šonakt sapņi neklausa mani
šonakt sapņiem es nespēju liegt
kad tie krāsainas kurpes uzvelk
zvaigžņu lukturus debesīs aizdedz
un tad naksnīgās ielās iet
satikt gājēju vientuļi kluso
kuram ilgās pēc cilvēka sava
izmisums gurds
smagi lielām pārslām
dvēselē snieg
pie rokas to saudzīgi paņem
maigā glāstā vaigam pieskaras liegi
un mierinot čukst
ne jau visu vēl,mīļais,nokavēji
ne jau visu vēl atdevi vējam
kaut arī sapņu un cerību zirgus
sen jau kā neticības baiļu
steliņģī sēji
ne jau visu vēl,mīļais
ne jau visu...
/maija/
Ключевые слова: dzeja18356, mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
Комментарии (8)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
nadya c. 22 ноября 2010 13:25tur jau tas labums un ir tajos sapņos ka var vissu ko seu atļauties un teu nekas nebus par to,tapec tie sapni ir viss saldakie
Удалённый пользователь
21 ноября 2010 20:40Ļoti tuvu izjutu Tavu rakstīto...savus sapņus jālaiž tumši garajās novembra naktīs, lai tie izgaismo ceļu vientuļajiem...
Maija V. 21 ноября 2010 18:20Paldies,Ilga Man arī patīk šī dziesma..
Jāni,es to zinu,sapņi ir dvēseles ceļi,zemapziņa,kas runā..
Janis Š. 21 ноября 2010 18:14sapņus jāmāk iztulkot---tie daudzko izsaka kas mūs sagaida nākotnē!!!!!
Удалённый пользователь
21 ноября 2010 17:47Sapņi , mani sapņi ..., viņi kā kaķi , staigā , kur pašiem tīk ...
Maija V. 21 ноября 2010 16:53Paldies,VV Sapņi,tikai sapņi tie mani..
Un bildes...mmmm...super..mīļš paldies: congrats:
Vilks V. 21 ноября 2010 16:38Lielisks ieraksts!
Удалённый пользователь
21 ноября 2010 16:06Pa daļai, pa daļai.
Ērmotas dvēseles
ieklausās.