Par ko tādu Puņķutapu slavēt?
Vai par to,ka līdzcilvēki tādam ir kā musurņiks,kur savas likstas un neveiksmes izsviest?
Es tādus gaudojošos sūtu ratā-nelaipojot-pa tiešo!
Starp citu-te tādu papilnam-nedod tādam ēst-atļauj paņaudēt par štruntīgo dzīvi!

Katram pašam jātiek ar savām lietām un ne-lietām galā.

Ir draugi, ar kuriem reizēm tomēr padalies, nespēj čivināt kaut-ko - nez-ko, ja kaut kas smacē nost.
Bet-
tā NAV žēlošanās!!!! Tā ir nepieciešamība tikt uzklausītai.

Draugi sapratīs- ir jādabū tas burbulis ārā.
Zina- brīžam tas palīdz- izteikt.
Lai atkal smaidītu. Ikdienā. Ne vienmēr vieglajā.

http://www.youtube.com/watch?v=jO355sUKSKI&feature=related