Es kā saules apspīdēta grava,
kurai reizēm ēnas pāri slīd.
Es kā raiba jāņuzāļu pļava,
Kurai ziedēt nekad neapnīk.

Manī bango jūras zilais plašums,
Manī plosās nevaldāmais vējš,
Manī reizēm kreimenītes maigum
Adatainās ērkšķrozītes spēks.

Tā kā zieds,kas plaukst un atkal
novīst,
Tā kā saule uzlec un tad riet,
Tā mans mūžs kā pavasara rīti
Ausa reiz,drīz pēcpusdienā ies.

Varbūt patiks vairāk meža pļavas
Samtaina kur bites dziesma san.
Patiks vakari ,kad saule debess
malu
Sārtu nokrāsos pirms tumsai
vaļu ļaus.

Var jau būt,bet vēl man nava
gana,
Tā kā putnam rītus sagaidīt,
Tā kā naktstauriņam tumsā
meklēt gaismu,
Būt tik krāsainai,kā kļavai rudenī.

Silva