...Tu mana ”jūra” tur tālumā, kur iela beidzas, ļauju sev peldēt Tavā skatienā, tik dziļā un mierīgā, ļauju sev krist, Tu mani uztver skatienā, tik bezgalīgi maigi. Tu iekur manī uguni, izkausē ledu, Tu sniedz man mieru viesulī. Vējš atkal mainās, saule riet, diena dodas pie miera. Vai Tu mani dzirdi? Turi mani cieši, turi pavisam cieši, es iegrimstu Tevī...