Sarunas klusumā

Tas nenotika caur puķēm.
Uz taureņu krāsainiem spārniem
ceļoja atklāsmes, domas un jūtas
no manis pie tevis,
no tevis pie manis –
vienotā Klusuma elpā,
skatienu glāstos
un taustiņu pieskārienos
blakus pasauļu telpā.

Tas bija bez skaļuma vārdos,
vien domu un sajūtu čukstos,
ar tīkamu gaidītprieku
un siltumu siržu pukstos.
Tas bija pavisam klusi,
un daudzi pat nemanīja,
ka kopā saulriets ir vērots,
no viena avota dzerts,
viens ceļš augšup kalnos mērots,
viens vilnis no jūras smelts.

Tas nenotika caur puķēm,
bet Klusuma mirklis tas bija,
un debesīs mākonis rozā
kā atmiņu lietus mums lija.
Uz taureņu krāsainiem spārniem
ceļoja domas un jūtas,
ko tikai Klusuma vārdi
no viena pie otra sūta,
ar Mīlestību.
/Rūta Venta/

    Lai veicas