Tuvojoties Baznīcas liturģiskā gada noslēgumam, šīs svētdienas lasījumi norāda uz laiku beigām, kad Jēzus nāks tiesāt šo pasauli. Arī ticības apliecinājumā Es ticu jeb Credo mēs sakām: “[..] no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos, un Viņa valstībai nebūs gala.” Pāvests Benedikts XVI savā enciklikā Pestīti cerībā (Spe salvi) saka: “Mūsdienās doma par Pastaro tiesu zaudē savu nozīmi: kristīgā ticība individualizējas un orientējas galvenokārt uz personisko dvēseles glābšanu.” (42) Arī Latvijas kristiešu vidū ir vērojama tendence no dievišķās Atklāsmes mantojuma, kuru atklāj Kristus caur savu Baznīcu, selektīvā veidā “izlasīt” tās patiesības, kuras pašiem ir ērtas un palīdz dzīvot patīkamās emocijās. Piemēram, Baznīcas svētku dienās, kurās kaut ko pasvēta vai tiek dota kāda īpaša svētība vai lūgts par dziedināšanu, cilvēku ir daudz vairāk, jo tad kaut kas ir dabūjams savam labumam. Bet citās dienās, kad ir “tikai” Svētā Mise, bez “piedevām”, – tad cilvēki ierodas kūtrāk... Līdzīgi ir ar ticības patiesībām. Baznīcas liturģiskajā gadā mēs izdzīvojam visu Kristus noslēpumu un no pirmās Adventa svētdienas līdz pat Kristus Karaļa svētkiem mēs, ja tā var teikt, izejam cauri visam tam, ko Dievs caur Jēzu Kristu Svētajā Garā mums katram un visai cilvēcei vēlas pateikt. Daudziem ir neērti dzirdēt vēsti par elli, Pastaro tiesu, pasaules beigām, bet mēs zinām, ka šīs ir realitātes, kuras pastāv. Bieži mums gribas dzirdēt tikai par mīlestību, svētībām un par to, cik Dievs ir labs un ērts manam labumam; mums gribētos dzirdēt apsolījumu, ka Dievs izpildīs visas manas vēlmes un iegribas. Tas ir kārdinājums Dieva tēlu veidot pēc savām iegribām. Ja Dievs nav tāds, kādu es to iztēlojos vai vēlos, tad tāds Dievs man nav vajadzīgs.

Paldies ..., draugi bija jau atsūtījuši ...es gan svešus neapstiprinu , bet tas varot pāriet arī no draugiem , tā ka , jo vairāk par to zinās , jo labāk ...   

To jau mees zinam, gan jau ar tiem turkim kautko izdomasim !!!