Šis notikums daudz mainīja
Vai kāds maz to gaidīja?
Tu izvēlējies aiziet, tā liktenis lēma
Teikšu godīgi, man sāpīga šī tēma
Jau labs laiks pagājis kopš tās dienas
Kad mūsu ceļi pašķīrās uz nots vienas
Kaut kas palika neizteikts
Un vārdos nepateikts
Es noklusēju savas jūtas
Diemžēl vairs nelabot vecās kļūdas
Domāju tu arī, noslēpi tās sevī
Man liekas biju iemīlējies Tevī
Bet ko tas mainītu, ja būtu atzinies tad
Lūk tgd saprotu, to neizdarīt vairs nekad
Tālu projām Tu dzīvot pārcēlies
Zinu, ne jau Tu tā vēlējies
Jau toreiz likās, redzu Tevi pēdējo reiz
Domājot par to vēl vairāk galva reibst
Es tomēr cerēju ka atgriezīsies
Atpakaļ šeit un atkal tiksimies
Bet tā nenotika un paliku gaidot
Ar neizteiktiem vārdiem un dumji smaidot
Kā nožēloju ka nepateicu toreiz
Vrb tas mainītu to kas notika šoreiz
Iespējams Tu nebūtu aizbraukusi
Un nelaime nebūtu notikusi
Bet nu tas viss ir cauri
Vairs nav jēga lauzīt pauri
Neizmainīt to kas bijis pagātnē
Ir jāmēģina skatīties nākotnē
Tevi paņēma liktenis uz mūža mājām
Šī ziņa burtiski notrieca no kājām
To nevaru izlikt nekādās rīmēs
Skumstu pēc Tevis sirds dzīlēs
Varbūt Tu dzirdi mani tagad un redzi
Ka manā sirdī kā liesma allaž Tu dedzi
Varbūt kādu dienu mēs atkal tiksimies
Kopā skriesim un smiesimies
Varbūt...