elpa, glāsts, bet domas pavisam citur...elpa, smarža, atkal jau ne tas ko sirds pieprasa...Tev atkal jau taisnība...tas neturpināsies, manā sirdī Tev vietas nekad nebūs...elpa, čuksts...piedod, varbūt kādreiz...bet mēs zinām, ka kādreiz nebūs...jo es nespēju aizmirst, tu nespēsi samierināties, ka nēesi vienīgā...glāsts, acis man ciet, skūpsts(laikam pēdējais)...soļi, durvis aizcērtas...es vēl nevēršu vaļā acis, varbūt...sapnis...neaizej
es zaudēju visu, kas nonāk manās rokās, es palaižu visu, kas varētu kļūt man dārgs...Tev bija taisnība....
Tā nedrīkstētu!!!! notikt ..., bet notiek ,diemžēl ...
smaidi , kaislības ,
pavešana
un pamešana ...
diezgan banāli stāsti ,
bet kā iztukšo
sirdi ...
un tad tā ,
tukša un auksta -
dodas iztukšot
kādu citu ...
/esIlga/
dzīve mani ir apdalījusi un atņēmusi to cilvēku, ko mīlēju, tagad tie kas aiziet, tos sāpinu es, ar to, ka nespēju aizmirst to, ko dzīve man atņēmusi...
Aizejot atgriežas tie , kuri ir mums un ar mums ..., kuri neatgriežas , nekad nav mums bijuši pa īstam ...