Cmuks kaķis , arī kājiņas - rosinošas   , bet mani gan vairāk sižeta pavērsieni intrigē ...

man vēl ir tikai kaimiņienes kaķis:D:D:D:D

Laikam daiļās kaimiņienes bilde ... Nu tad rādi arī Nezināmo ar ...

gan jau drīz, ja kādam patīk, tad jau jāturpina;)

Tak nieks par kļūdām... , labāk pasaki , kad nākošais turpinājums sekos ...

zinu ka daudz kļūdu, taču, pirmo reizi ko tādu daros:)

Pēc garlaicīgas apskates, kas aizņēma visu dienu, beidzot mani atlaida mājās. Izgājuši no slimnīcas, sajutām vasaras vieglo, tik ļoti patīkamo, vakara gaisu. Saskatījos ar kaimiņieni, sasmaidījāmies un devāmies lēnām uz mājām. Pa ceļam Rita, tā sauc manu kaimiņieni, piedāvāja ieiet netālu esošajā bārā, iedzert kaut ko vieglu un nomierinošu, lai noņemtu saspringumu, kas bija radies dienas gaitā. Protams, ka piekritu uzreiz, sajutos pat nedaudz kā uzvarētājs. Iegājuši dūmakainajā ar cigarešu, viskija, alus smārda sajaukumu telpā, virzījāmies uz bāra pusi. Iekārtojāmies un pasūtījām dzeramos, es kā vienmēr alu, Rita vieglu kokteili, nezinu kas viņā bija, bet izskatījās vareni gards. Iedzēruši pa malkam, mūsu acis neveikli saskrējās, uzkavējoties ciešā saiknē kādas sekundes desmit. Tādi kā samulsuši pasmīnējām, paņēmām savas glāzes, turpinot malkot dzērienus. Tā klusējot sēdējām izmalkojot pa piecām glāzēm. Sajutu galvā alus spēku, piedāvāju iet mājās, uz ko Rita arī apstiprinoši pamāja ar galvu. Ārā jau bija satumsis. Nesteidzoties gājām, vienkārši klusējot. Nonākuši pie mana dzīvokļa durvīm, Rita pieliecās un iedeva mazu karstu buču uz vaiga, sajutu sev kājās vieglumu, tas bija tik negaidīti. Atsveicinājāmies, kārtējā mazā neveiklā sasmaidīšanās, un gājām katrs uz savu dzīvokli. Iegājis mājās, devos taisni uz vannas istabu noskalot seju. Tad pēkšņi satrūkos, jo spogulī atkal ieraudzīju svešinieci, tikai šoreiz uzreiz arī pieskārienus. Man sirds sāka ārdīties kā negudra, pieskārieni bija tik ļoti reāli, viņas tēls vēl reālāks. Pagriezos un atkal nekā, tikai spogulī, kāpēc tur? Sāku pat prasīt, kas tu esi un ko vēlies, pie reizes nodomājot, kas ar mani?!? Ne jau katru dienu cilvēki aprunājas ar spoguļiem. Trakāk sajutos, kad pēc uzdotā jautājuma, pār kaklu pārslīdēja tāds kā viegls glāsts. Visa mana mugura bija šermuļos, rokas, kājas sāka trīcēt. Nemelošu, biju pārbijies. Kāds vājprāts mani ir pārņēmis, kā to izskaidrot? Pagriezos, lai ātri pamestu to telpu, bet tad sadzirdēju tādu kā balsi, reizē ar pieskārienu. Tas lika pārbīties līdz nemaņai. Aizcirtu durvis, iegāju virtuvē lai paņemtu cigaretes, biju sanervozēts, kā nekad. Devos ārā pīpēt, taču visu laiku likās, ka viņa man seko, ir līdzās. Pīpējot izdomāju, jāpiedāvā Ritai atnākt ciemos, paskatīties kādu filmu, mazais noteikti jau gulēja šinī stundā. Pieklauvējis klusām pie durvīm, dzirdēju tuvojamies soļus, sajūtas bija neveiklas, jo nezināju kā izteikt šo vienkāršo piedāvājumu. Soļi kļuva skaļāki, laikam jau tuvojās durvīm, tad apklusa, bet durvis neviens neatvēra. Lai nebūtu uzmācīgs un nepamodinātu viņas mazo, nodomāju, ka otrreiz neklauvēšos, soļoju atpakaļ mājās.

Pēc cieši izgulētās nakts, veicu savu ik rīta rituālu, ar kafiju un cigaretēm. Apsēdos uz trepītēm, pamanīju Ritu ar mazo. Pienākuši klāt, apsveicinājās. Saņēmos, lai pajautātu Ritai par pagājušo nakti. Ritas atbilde mani nošokēja. Izrādās, viņa uzreiz, kā aizgājusi mājās, sadomājusi aizbraukt pie saviem vecākiem uz laukiem. Bet soļi ko dzirdēju, nāca no viņas dzīvokļa......

Lieku acīs spičkas, lai neveras ciet ! gaidu stāsta turpinājumu ...

Izlasot Tava vēstījuma otro daļu ,jāsāk domāt  , ka esi no tiem  - Mūsu karogs ir meiteņu brunči ..., pavasarī tie jo sevišķi vilinoši ... Bet man patika lasīt , Tu ļoti labi proti izteikt izjūtas , rodas klātbūtnes sajūta ...Būtu interesanti palasīt turpinājumu , kā viss tālāk attīstīsies ..., saintriģēji ...

Apstulbu, atvainojos meitenei, dziļi ievilku dūmu, skatoties kaut kur tālumā. Nezinu ko padomāja Rita par mani, bet tai brīdī tas man nebija pat galvā. Es biju apjucis, varbūt kāds vienkārši bija ielīdis kaimiņu dzīvoklī?!!? Attapies nedaudz, drošības pēc piedāvāju Ritai uziet līdzi, ja nu kāds nepatīkams pārsteigums. Negribētu pieļaut, ka ar šo jauko sievieti kaut kas notiktu. Piecēlos ar savādu smagumu un gājām uz viņas dzīvokli. Arī pati saimniece izskatījās neomulīgi. Tas tā varētu būt, jo nekad nebija atstājusi mājas vienas, bet te, pēkšņi, tādi nepatīkami jaunumi. Durvis atslēgt uzņēmos es, klusām pagriezu atslēgu un vēru vaļā, iegāju dzīvoklī, tai pašā mirklī no virtuves atskanēja briesmīgs troksnis. Steidzos uz virtuves pusi, ar piesardzību piegāju pie durvīm, nedaudz notupos, lai, ja nu gadījumā kas, nedabūtu ar kaut ko smagu pa galvu. Ielūkojos virtuvē, bet tur, tikpat pārbijies, kā es, Ritas kaķis. Laikam jau bija sadzirdējis saimnieces atgriešanos un iztrūcies no miega, par guļvietu, protams, izvēlējies trauku plauktu, par to liecināja čupa atlūzu uz grīdas. Sapratis, izņemot mani un teroristisko kaķi, ar pārbiedēto izskatu dzīvoklī neviena nav, gāju pēc Ritas. Pa ceļam, koridorā, ejot gar spoguli, samanīju tādu kā ēnu, ar dīvainu vēsumu, kurš, šķiet ieurbās līdz kauliem. Nodomāju pie sevis, tas noteikti šo dīvaino notikumu iespaidā. Izgāju kāpņu telpā, iepriecināju meiteni, par trauku pārvietojumu un pagriezos, lai ietu uz savu dzīvokli, te pēkšņi Rita klusiņām pasauca mani. Pagriezos, domādams, ka kaut kas ne tā. Taču izskanēja kluss piedāvājums, īstenot manus vakardienas nolūkus, uz ko es, loģiski, nedomājot piekritu.

Aizgājis mājās, sāku, kā nu mācēdams un varēdams, mazgāties pie izlietnes, virtuvē. Negribējās iet vannas istabā, lai sabojātu netīšām vakaru, kuram tā īsti pats vēl nebiju noticējis. Tik noslēgtā kaimiņu meitene, bija mainījusies uz pavisam citu dzīves skata punktu, tā man tas šķita. Noskalojies, atcerējos, ka ledusskapī tukšums, ne uzkodas, ne dzeramā. Iešļūcu čībās un kā mazs bērns, kurš tikko ticis pie konfektes, nē pie vesela maisa konfektēm, skrēju līdz veikalam. Gribēdams atstāt uz viņu iespaidu, izdomāju pagatavot arī vieglas vakariņas, kaut gan klusībā bija arī cerība, to izmantot, kā mazu āķīti no manas puse. Puisis, brīvs, prot gatavot...... Lai gan, arī diezgan spēcīgi nospēlēja cilvēciskais faktors, Rita bija viena ar savu mazo, tātad sen nav guvusi neko tādu, kas palutinātu viņu, kaut nedaudz. Sašmorējis visu, šampīti katram gadījumam ielicis ledusskapī, kokteilīšus viesistabā uz galda, ar nepacietību skaitīju vai katru sekundi, gaidīdams domās iemīlēto meiteni. Bija jāgaida arī uz mazo, jāieliek viņu gulēt un tikai tad varēja nākt ciemos. Maldīdamies domās, izdzirdēju klusus klauvējienus pie durvīm. Piecēlos, pārņemts ar laimes pilnu smaidu, devos tās atvērt. Atverot savā priekšā ieraudzīju viņu, savu psihisko, stāvu zemāk dzīvojošo Ļudas tanti, ar pasaulē neapmierinātāko skatienu. Izrādās, biju aizrāvies ar mazgāšanos virtuvē. Atvainojos, aizvēru durvis un sāku smieties balsī. Manus smieklus atkal pārtrauca klauvēšana pie durvīm. Strauji atvēru ar bļāvienu, ka visu nokārtošu, bet tur šoreiz bija viņa, naksnīgajā skatienā, melnā iespīlētā krekliņā un melnos legingos. Tas viss izcēla viņas dievišķo augumu, tā, ka man aptrūkās pat vārdi, liekas, pat izskatījos nepieklājīgs. Attapos, ar aizsmakušu balsi, tomēr ieaicināju iekšā, šķiet mana neveiklā sagaidīšana, samulsināja arī Ritu.....