Man patīk - rozes.
Kādas? Tas - vienalga.
Par rožu krāšņumu
Es priecājos arvien.
Nē, ne jau tad,
Kad vāzē tās uz galda,
Bet līdz ar citiem ziediem
Puķu dārzos zied.
Kamdēļ gan rozēm
Radītājs ir devis ērkšķus?
Lai dur tās, ja pēc dailes
Steidz kāds roku sniegt.
Tad iepriekš padomās,
Vai ziedi ir tā vērti,
Ka pēc tam ilgi
Nākas durkļu sāpes ciest.
Var priecāties par rozēm,
Kātu neaizskarot.
No bitēm mācīties
Kā ziedus aplidot.
Ik sieviete ir zieds
Kā tauriņš klāt tai lido,
Tev nebūt - lācim,
Puķu dārzu nomīdot.
/Aija Celma/
Ключевые слова: dzeja18356
skaistas gan ir
Sajutu daudz lielāku atbildību par savu dzīvi.
Jā Ilzīt,Aija šeit par rozēm vien...man jau arī tās pārējās.
Piekrītu.........roze - ziedu karaliene!
Bet man patīk vairāk tās pārējās...........un to ir daudz!
.....pavasaris ar modi - soļo vienā solī....
Kas tur pa vidam bija, ja labums no tā nebija, – kam gan tas vajadzīgs!
Vai cik mūsu Jancuks gudrs-kas to būtu domājis!
Sieviete, kas dzejo ir tas pats, kā zirgs kurš rēķina