Saeimā tā saucamā "lietussargu grupa" ir virzošais spēks "Vienotības" frakcijā, savu ietekmi gūstot, kā 2007/2008.gada protesta akciju, kas beidzās ar bēdīgi slavenajiem 13.janvāra grautiņiem, organizatori. Vēlāk šie cilvēki izveidoja organizāciju ar nosaukumu "Meierovica biedrība", un kļuva par "Vienotības" izveidošanas iniciatoriem.
images/news-pics/55_1300744641.png
(Auto mērītājs: rādīt orģinālu)

Starp Meierovica biedrības 44 dibinātājiem un ekspertiem apmēram pusei
nav atrodama saistība ar miljardiera Džordža Sorosa naudu, bet nav arī
nekādu šaubu, ka tieši sorosieši šajā organizācijā spēlē galveno lomu.
Meierovica biedrības valde tikpat labi varētu būt Sorosa fonda valde –
no septiņiem valdes locekļiem tikai par diviem (Latvijas institūta
direktoru Ojāru Kalniņu un uzņēmēju Mārtiņu Vecvanagu) nav publisku
ziņu, ka viņi būtu tieši saistīti ar Sorosa finansējumu.

Šāds paņēmiens pamanīts arī citu Sorosa tīkla organizāciju un apvienību
dibināšanā (piemēram, LAPAS, Latvijas Pilsoniskā alianse) – organizācijā
tiek iesaistīti dažādi cilvēki, bet valdē pārsvars tiek nodrošināts
sorosiešiem.

Jūru alianse

Kaut gan netiešu saikni ar Sorosa finansējumu var atrast Meierovica
biedrības valdes loceklim M. Vecvanagam. Viņš kopā ar S. Ēlerti darbojas
biedrības Baltijas – Melnās jūras alianse valdē. Šī alianse par mērķi
izvirzījusi “izglītot demokrātijā” Gruziju un Ukrainu. Zīmīgi, ka tieši
šīs divas valstis jau vairākus gadus ir ciešā Sorosa interešu lokā –
tieši uz šīm valstīm plūst plata naudas straume ne tikai no “Sorosa
centrālā ofisa Ņujorkā” (tā Sorosa fonda pašreizējais vadītājs Andris
Aukmanis sauc Atvērtās sabiedrības institūtu), bet pat no salīdzinoši
nabadzīgākās (tikai kāds miljons dolāru gadā) organizācijas Sorosa fonds
– Latvija. Protams, jāatceras arī skandalozā algu maksāšana Gruzijas
ministriem un policistiem u.c. vispārzināmi fakti par Sorosa interešu
īstenošanu iepriekšminētajās valstīs.

Publiski avoti liecina – ja kāds no Latvijas darbojas sabiedriskās
organizācijās Gruzijā vai Ukrainā, bieži vien nebūs grūti šīm
organizācijām atrast arī Sorosa finansējumu. Arī Baltijas – Melnās jūras
alianse uzreiz pēc dibināšanas (2009. gads) vairākkārt saņēmusi Sorosa
naudu – kopumā vairāk nekā 11 000 eiro.

Sorosa elite

Pati Meierovica biedrības vadītāja S. Ēlerte savu kalpošanu “atvērtās
sabiedrības” ideāliem ir novērtējusi kā unikālu. “Domāju, ka visā Sorosa
fondu tīklā esmu bijusi pati ilglaicīgākā valdes priekšsēdētāja,” ar
lepnumu viņa atzīst kādā intervijā.

Vēl Meierovica biedrības valdē ir gan pašreizējais, gan bijušais Sorosa
fonda valdes loceklis. Tā sociologs Tālis Tīsenkopfs bija Sorosa fonda
valdes loceklis no 1999. gada līdz 2004. gadam (atbilstīgi Uzņēmumu
reģistra informācijai datubāzē Firmas.lv.) Dāsnas Sorosa stipendijas T.
Tīsekopfs saņēmis ekonomiski bargajā 1993., 1994., 1995., 1996. un 1997. gadā.

Savukārt Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs ir pašreizējais
Sorosa fonda valdes loceklis. Būtiskas summas no Sorosa fonda saņēmusi gan viņa vadītā sabiedriskā organizācija, gan viņš pats 2002. gadā norādīts kā atbildīgā persona 12 600 dolāru vērta vides projekta
īstenošanai.

Meierovica biedrības valdes locekles, Sorosa finansēto organizāciju
Delna un Providus biedrenes Lolitas Čigānes saistība ar Sorosa naudu it
kā ir vispārzināma. Tomēr to var arī konkretizēt: Sorosa fonda atskaites
liecina, ka finansēta izglītības iegūšana Centrālās Eiropas universitātē
(CEU), saņemtas stipendijas 2002. gadā (473 dolāri), 2003. gadā (1002
dolāri) utt.

Savukārt multimediju mākslinieks Jānis Garančs pats savā CV norāda, ka
saņēmis vairākas Sorosa stipendijas.

Ierindas biedri

Starp biedrības ierindas biedriem un ekspertiem ir gan pašreizējais
Sorosa fonda valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, gan bijušie šīs
organizācijas valdes locekļi Ilmārs Mežs un Andrejs Vasiļjevs, gan arī
Delnas biedrene Rasma Kārkliņa.

Latvijas pārstāvei Eiropas Savienības tiesā Kristīnei Drēviņai Sorosa
fonds 2001. gadā ir finansējis mācības CEU.

Cita starpā par CEU iegūtās izglītības kosmopolītisko raksturu Sorosa
fonda atskaitēs ir teikts šādi: “Universitātes dibinātājs ir Džordžs
Soross, un viņa mērķis bija izveidot atvērtas izglītības modeli,
priekšroku dodot studijām salīdzinošajā, nevis nacionālajā kontekstā.”
CEU mācījusies arī Jaunā teātra institūta (JTI) vadītāja Gundega
Laiviņa, kura Sorosa stipendiju saņēmusi 2000. gadā. Savukārt viņas
vadīto JTI Sorosa fonds finansējis vairākkārt, 1997. gadā piešķirot 13
000 dolāru, 1998. gadā – 23 000 dolāru, 2000. gadā – 14 000 dolāru utt.

Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis Sorosa stipendiju – 2000 latu
– saņēmis 1999. gadā, regulāri finansēti arī šā teātra uzvedumi.
Vēl daži stipendiāti Biedrības dibinātāji ir arī sabiedriskās organizācijas ar nosaukumu Latvijas Ārpolitikas institūts (nosaukums var radīt iespaidu, ka šī organizācija ir kāda valstiska institūcija) bijušais un esošais
direktors – Atis Lejiņš un Andris Sprūds. Ne tikai pats Latvijas
Ārpolitikas institūts, bet arī tā direktori regulāri saņēmuši Sorosa
finansējumu. Piemēram, A. Lejiņš – 1996. un 1998. gadā, bet A. Sprūds – 1996. gadā (stipendija mācībām CEU), 1997., 1998., 1999., 2002. gadā. Zane Oliņa piedalījusies Sorosa fonda programmas Pārmaiņas izglītībā veidošanā. Sorosa stipendijas saņēmusi gan Z. Oliņa, gan ārstes Aiga Rūrāne un Ilze Aizsilniece.

Neizskaidrojamā Latvija

Par vairākiem Meierovica biedrības biedriem it kā gribas vaicāt – kas
gan šiem cilvēkiem varētu būt kopīgs ar “atvērtās sabiedrības” politiku?
Šie cilvēki ir bijuši ietekmīgi jau tās Latvijas laikā, kuru tagad grib
“atvērt” sorosieši.

Bijusī Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma kopā ar
pašreizējo Sorosa fonda darbinieci Ievu Moricu vada sabiedrisko
organizāciju Ideju partneru fonds. Šai organizācijai pēdējos gados ticis
dāsns Sorosa finansējums. I. Blūma arī ar savu naudu ir atbalstījusi
dažādus sorosiešu pasākumus.

Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas sekretariāta vadītājs Tālis
Linkaits savulaik vadīja ļoti nopietnu struktūru – Privatizācijas
aģentūras (PA) Administratīvo dienestu lielās privatizācijas laikos,
t.i., šīs institūcijas ziedu laikos. Cita starpā, PA slaveno amatpersonu
saistību ar Sorosa fondu pagaidām neviens nav mācējis loģiski
izskaidrot, bet tā ir acīmredzama – bijušais juridiskais direktors
Viktors Šadinovs vairākus gadus bija arī Sorosa fonda valdes loceklis,
bet kādreizējā ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sieva Kristīne Dupate ir
Sorosa fonda pašreizējā valdes locekle.

T. Linkaits savulaik bija arī premjera Andra Šķēles padomnieks un cita
starpā ir laikraksta Diena žurnālistes Baibas Rulles dzīvesbiedrs.

Dodot gūtais

Nav jau tā, ka visi iepriekšminētie tikai ņēmuši no Sorosa. Publiski
avoti liecina, ka pēdējos gados nācies arī pašiem atdarīt maciņus.
Piemēram, 2007. gadā Delnai I. Blūma ziedojusi 400 latus, I. Aizsilniece
– 30 latus, J. Garančs – 1 latu. Vēl vairāk Meirovica biedrības biedri
Delnai ir palīdzējuši 2008. gadā – S. Ēlerte ziedojusi 2000 latus; A.
Lejiņš – 100 latus, A. Vasiļjevs – 1000 latus; L. Čigāne – 800 latus, R.
Kārkliņa – 800 latus.

Avots: http://nslatvija.lv/index.php?site=news_comments&newsID=55