Es meklēju vārdus un atskaņas tās,
Kas glāstītu tavu dzirdi
Bet piemirsu vienmēr , ka jāskatās,
Pēc vārdiem ir savā sirdī.
Es dāvāju ziedus tev kaudzēm
Un grāmatas skaistas, gudras,
Bet negāju vest tevi raudzīt,
Kā mežā tekalē skudras
Tu dzirdēji dievišķas operas
Un dziedoņus, pat no LaScalas,
Bet vajadzēja pirtī, kad noperas
Iet ievās, kur lakstīgalas.
Es stāstīju brīnišķas pasakas
Un teiksmas par Ēģipti, Nīlu,
Un nebij neviens, kas pasaka
Trīs vārdus ES TEVI MĪLU.
/tālais Sakura/
Ключевые слова: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38711
Salaca
Intresanti kurs no Zobu Ravejiem stradaja kad FIB tika iedarbinats...
Pareizi vien bija teksts par zobu raveju...
No zaļā pudeļ kakla dzer
Līdz noreibst zēns kā dūmos
Un iztukšotu pudeli
Un mani aizmet krūmos
Un kad zem krūma nokrīt pats
Mans urbējs un mans kāvējs
Es saucu sveiks lai dzīvo sveiks
Lai dzīvo korķa rāvējs
Un kad zem krūma nokrīt pats
Mans urbējs un mans kāvējs
Es saucu sveiks lai dzīvo sveiks
Lai dzīvo korķa rāvējs ...
..man patika....viss taču ir tik vienkārši...un tik jauki!...es arī gribētu šīs sajūtas...gan ievas, gan lakstīgalas, gan pastaigu mežā....un sajust šos trīs vārdus....kaut vai nepateiktus, bet sajust...!
Yes!
labi savirknēti vārdi, tiešām, jauki. Ja arī pamat orģinālā ir ieviesti savi vārdi, īstā darba autoru nav obligāti pieminēt, jo tā jau skaistās jauna dzeja ar citu noskaņu. Tai ir lemts izdzīvot junu laiku un, to sauc jau cītādāk....:D
...un pēc tam , pēc tam - vien pārmetums, prasījums ...
Savā blogā rakstu tikai savu,Ivar.
Norādi autoru ,ja Tavs tad pseidonīmu.Dzejai nepietiek ja autors ir profīlā.
Tos pēdējos vārdus mēs dzīvē bieži vien aizmirstam pateikt, bet reizēm jau ir par vēlu....
Tā neko.
Pa feino,Tāli... tagad būs savādāk,pēc pirts iesiet lakstīgalas klausīties,nu jau drīz tās arī sāks pogot
Labi pasacīts!
Cik skaisti un tajā pašā laikā neizsakāmi skumji! Patiešām apburošs dzejolis...