Palaist kādu un tad gaidīt - kad tad nu atnāks atpakaļ, pēc tam atkal palaist, atkal - gaidīt, - tas nav stiprs cilvēks, tas ir mazohists, ar dikti zemu pašvērtējumu. Te derēja atcerēties dzirdēto reklāmu- es esmu tā vērta- jā, esmu- lai cienītu sevi un cits cienītu mani, lai pati nerotaļātos ar savu dzīvi, un cits arī to nedarītu.  

A kam deļ man vajadzīgs tas putns? Un cik man to putnu jāgaida? Mana dzīve taču iet un negaida. A vai tas putns bija mans? Diezvai...

Laikam jau dzīves pieredze ir likusi nebūt par gājputnu un lai kā arī reizēm domās ir lidots pagātnē,tomēr prātā palikusi divrindīte   
Ak nemeklē draugs, atpakaļ vairs ceļu  
Tu pie mīlas, kas reiz zudusi...  
Gājputnam atgriežoties uz to jau jārēķinās kad ligzda var būt sabrukusi,aizņemta vai vispār izpostīta

Ja vadīties pēc teksta.............tad es izvēlētos būt dumjai!

Mārīte-nekad nesaki nekad

Mārītei -        
Pievienojos par visiem 100%!!!
Tu vari būt, kāda vien gribi (lai paildzinātu "agoniju"), bet tie "staigātāji" (starp citu  - abu dzimumu) tā arī "staigā" visu mūžu!

ja atgrieztos nekad atpakaļ neņetu...kur garantija,ka atkal neaizies?

Viens gan ir skaidrs,pie vājiem(ām)neatgriežas.Ja atgriežas, tad tikai pie stiprajiem.

maldīgs priekšstats par to stiprumu.... atgriezīsies, neatgriezīsies, vērts, nav vērts.... zīlēšana kafijas biezumos.... gribēs atgriezīsies un atgūs uzticību, bet nāksies pacensties.... tas arī viss.....

Gājputni tādi lidotāji vien ir,jāmeklē laikam kāds nometnieks

Nu padomaa pati, vai cilveeks palaizjot otru var buut stiprs, ja saglabaa domu, ka tas otrs atgrieziisies. Manupraat stiprs ir tas, kas speej pielikt treknu punktu, un nemociit sevi ar nepamatotaam ceriibaam!  

mirējus un gājējus nevar apturēt...