Pēc teksta un dziesmas spriežot tu jau esi sev visu izskaidrojis un domās izlēmis...

Nu jau gan- tā diez vai būs. Ja cilvēks saista savu laimīguma sajūtu un harmonisku eksistēšanas izjūtu ar ārējiem kairinājum iem- cita cilvēka esamību blakus, darba esamība vai neesamība, novērtējuma esamība - tad jau tiwešam- nav kairinajuma- nav laimes. Bet patiesā laimes izjūta, harmonijas izjūta ir jameklē sevī- savā saskaņā ar apkārtējo.

`Pilnīgi piekrītu Guntai!

Ciešanas pārtop priekā, jo tu pamani iepriekš neredzētu realitāti. Nežēlo sevi, bet saki paldies, jo viss notiek tieši tā, kā tam vajadzēja notikt, un tieši tajā brīdī, kad nolemts.
Atlaid aizejošo, jo tev lemts kaut kas jauns, kaut kas tāds, kam līdz tam tu nebiji gatavs. Šis jaunais vēl tikai nāk. Turpini mierīgi, pacietīgi dzīvot, un tu kļūsi brīvs. Nezaudē enerģiju, baidoties un pārdzīvojot. Atbrīvošana notiks tad, kad tu to vismazāk gaidīsi.

laime vispār ir tāds papists jēdziens. laimīgs ir tik tvaika ielas pajoliņš, mums jāmaksā par tiem. mēs esam puikas, ne zvēri, un ne jau kaut kādas bābas. tas viss piederās pie lietas... kā pirmais ugunskurs. Meitas pasvieds malā, paši gau jau sarunās. 11...12...aiziet!

laime ir tad, ka tu točna zini, ka kāds tevi gaida. un bez tevis šai pat ūdens uz uguns nevārās   vēsi, puika, dibini ģimeni!

Nav taisnība.............es to ļoti labi novērtēju,pat ļoti īpaši!