Tev nav mani jāpiemāna,
es zinu –
tas tālums ,kas mūs šķir
ir tikai tava blūzīte plāna,
un tagad -
tas tālums mums kopējs ir...,
es ticu.
Tev nav nekas jāpasaka,
tā tava elpa –
kā taureņu spārnu dejas
caur ikdienas telpu
mulst tagad uz manas sejas.
Sirds jūt –
mēs esam tik tuvu ,
kad tuvums uz divi dalās,
un tuvāk vairs nevar būt...,
mēs esam-
katrs laipas savā galā.
/tālajs Sakura/
Ключевые слова: dzeja18355, dzīve38631, attiecības38723
Inese E. 15 июня 2011 01:28Skaists dzejolis!
Удалённый пользователь
12 июня 2011 22:23 "'Lai tuvums tālumā nevēršas , ""
To novēlu katram no mums .
/ S. G. /
Удалённый пользователь
12 июня 2011 20:10Ja tā laipa būs pietiekami plata, varēs pāriet. Ja šaurāka, būs jāpārnes...
Ewa S. 12 июня 2011 20:09manaas rokaas gulj tava riekstkoka sirds
un kaa vienmeer tikai gulj...M.F