Saule dāsna bezgala,
ne kā citreiz-skopa,
kad dvēsele sala,
un mēs bijām kopā,
mākoņi neraud-
kā krituši grēkā,
vējam maskas-
noraut nav spēka,
saule aizgājusi,
tumsa vēl kavējas,
skumjas lien klusi-
manas un tavējās...
nelūgtas neprasītas
tās apziņā laužas-
ar savādu spītu
pašos dziļumos graužas...,
atmiņas nomazgātās-
kā kamols galvā,
mierinot plātās-
ņem dzīvi kā balvu...,
bet ...vai šo novakari-
nāksi-gribu es zināt,
jo vienīgais tu vari
manu kaisli-
pa īstam uzspridzināt.
Ключевые слова: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38711
Labi, ka devi atsauci Bilde ir smuka.
lai tā būtu
Tad,kad nebūs"o",nebūs ,kas raksta par"O".
un tātad dzeja par "O"BŪS TAD,KAD NEBŪS "o"
Vakarā"O",no rīta dzeja,no rīta'"O",vakarā dzeja.
un kad būs dzeja par tiem "O" ?
Šeit varētu būt daudzi,kam tās patīk...ja nekas.
forši...man baigi hūtes patīk
ielien-mans profils un nospied uz mainīt bildi
Iespējams,ka tagad tas arī prasās,bet nezinu kā to tehniski izdarīt.
bildi profilā
Ceru,ka tikai dzeju...
...nu ja...man jau prasās vēl ko pamainīt,bet lai nu paliek
Kā,pričom... nu jau par vēlu tīties...te viss paliek dokumentēts,kas ko ieteicis.
a es tur pričom
Tā protams patīkamāk,bet Annai tur ļoti graužas...gribējās kā tuvāk.
Nu,pamainīju...bet tā jau tagad mēs abi varam norauties.
pašos dziļumos glaužas...,
vēl tās novazātās atmiņas vajadzētu pārlabot
Paldies,pat sajutu kā pa plecu paklapēji.