Sajūti,
Tikko plaukstošas leduspuķes smaržu.
Sadzirdi,
Nakts klusuma melodiju
Un mēnessgaismas šupuļdziesmu.
Saskati,
Kā sniegā pārvēršas viss.
Pieskaries,
Sasalušam ūdens pilienam,
Un atkausē to.
Tāpat es tevi vēlos sajust
Kā sevi pašu.
Dzirdēt katru tavu čukstā izteikto vārdu
Un elpas vilcienu.
Saskatī tevi
Dieva sūtītu eņģeli.
Pieskarties tev tā,
Kā sniegs pieskaras kailajai zemei.
Ключевые слова: dzeja18356
........leduspuķes Tavās acīs,leduspuķes Tavā smaidā,vārdi skan kā lausks -ko ar tādu iesākt var..........?