Strādāju par sisadminu vienā kantorī, regulāri sastopos ar lietotāju stulbumu.
Šodien atnāk pie manis viens tantuks un saka…

- Es apsēdos pie cita datora, pārnesiet uz turieni manu paroli.
- ?!?!? Kādēļ?
- Nu manējā tur neder.
- ievadiet savu lietotāja vārdu un paroli no vēcā datora, viss darbosies.

Paiet minūtes 15:
- Neizdodas...
- Kādu vārdu un paroli jūs ievadījāt?
- Savu... (nosauc savu vārdu un paroli)
- ?!?!? TĀ IR NO VECĀ DATORA?
- Nē, tas ir mans vārds un jaunā parole.
- Es taču jums teicu, lai ievadiet lietotāja vārdu un paroli no vecā datora!
- Es gribu, lai būtu tā kā rakstu un jaunu paroli.
- Labi.

Uztaisu jaunu lietotāju ar viņas jauno paroli.
- Nu, tikāt sistēmā?
- Kādā sistēmā?!? Man vispār vindovzā vēl neiegāja, raksta, ka kļūdaina
parole!
- Kādu paroli jūs ievadījāt?
- 19111976!
- Tak jūs prasījāt paroli ROMASHKA!
- Es jau pārdomāju.
- Es tūlīt pienākšu.

Aizeju pie šamās, rakstu lietotāja vārdu un paroli. Ielogojos sistēmā.
Nospiežu akordu:
- Kādu paroli vēlaties?
- 19111976.
- Tiešām? Jūs kārtīgi izdomājāt?
- Jā, es šito tiešām neaizmirsīšu.
- Labi.

Paiet apmēram 40 minūtes:
- Man vindovz neielādējas, saka, ka nepareiza parole.
- Kādu paroli jūs ievadījāt?
- (kaut kāds burtu salikums).
- Es taču jums uzliku 19111976!
- Bet es to nomainīju, lai jūs nezinātu!
- Nu tad ko jūs man zvanat???
- Es aizmirsu jauno paroli......
- KO?????
- Es aizmirsu jauno paroli.

Uzlieku viņai paroli 123456 un atslēdzu iespēju pašai nomainīt.
- Jūsu parole būs 123456! Nomainīt nevarēs, varat pat nemēģināt!
- Paldies.

Vēl pēc apmēram 10 minūtēm:
- Man meili pazuduši un visi dokumenti!
- Un tie tur bija?
- JĀ! Protams! Vecajā datorā.
- Bet jūs tagad esat pie vecā datora?
- Nē, pie jaunā...
- Un kā tie meili un dokumenti varētu nokļūt jaunajā datorā?
- Automātiski vajadzētu! Es par to grāmatā lasīju!
- Kādā? "Dators tējkannām"?
- Īsti neatceros, it kā nē.
- Labi, pārnesīšu jūsu datus.

Pārkopēju profilu, pielaboju, pārbaudu:
- Visi meili vietā?
- Jā, it kā.
- Un dokumenti?
- Jā.
- Un darbavirsmas attēls?
- Jā, paldies.
- No manis vēl kaut ko vajadzēs?
- Nē, ja nu kas, es piezvanīšu.
- Labi.

Pēc apmēram 15 minūtēm:
- Man bija pastakastīte uz inbox.lv, bet tagad tās nav. Kā tur tikt?
- Inbox.lv izmantošanu vadība ir aizliegusi.
- Bet.. man tur... darba lietas!
- Rakstiet vadībai!
- Jūsu vai manai?
- Mums ir viena vadība!
- Bet kas?
- Tak vienalga, kaut direktoram vai nodaļas priekšniekam!
- Labi...

Zvana šefs:
- Uztaisi viņai pastakastīti, pieriebās jau...
- Labi.

Taisu viņai pastakstīti outgļukā.
- Adrese?
- (nosauc pastakastīti)
- Parole?
- Es neatceros... Vai tad jūs neziniet?
- !?!?! No kurienes? Es par jūsu personīgajām pastakastītēm neatbildu.
- Bet jūs esat sisadmins! Izdariet kaut ko!
- Griezieties pie inbox.lv administrācijas.
- Kāds tur telefona numurs?
- Nav ne jausmas.
- Jūs vispār kaut ko varat?
- Jā, aiznest šefam izdruku par pēdējām jūsu apmeklētajām lapām.

Nosarka kā biete: - Bet neviens neredzēja, kur es eju.
- Es visus brīdināju mēnesi atpakaļ, ka serveris glabā apmeklēto lapu vēsturi. Kurš
kur līdis. Jūs sanāksmē nebijāt?
- Biju... Tad jūs to paroli sameklēsiet?
- Nē.

Piecas minūtes, zvana šefs:
- Sameklē tai job...ai paroli.
- Es pamēģināšu, bet neapsolu.
- Izdomā kaut ko!

Šefs parasti ir labsirdīgs un atsaucīgs cilvēks, bet šitā vecene novedusi viņu līdz
baltkvēlei. Izvelku paroli no vecās sistēmas.
- VISS!? Tagad VISS?
- Jā, paldies. Bet jūs tiešām varat paskatīties, kur kurš ir līdis?
- Protams!
- Bet var izdarīt tā, lai neviens neredzētu, kur es eju?
- Var, bet tur vajag GTO un pamācību.
- Kas ir GTO?
- Gastronoms tur! O!
- Kāpēc O?
- Tas ir joks, nevar tā izdarīt.
- Kāpēc?
- Tāpēc, ka lietot internetu personīgām lietām pie mums AIZLIEGTS!
- Kurš par to atbild?
- Es!
- Skaidrs, tikai neziņojiet par mani direktoram.
- Es padomāšu.
- Paldies.
- Nav par ko.

Eju pie šefa, skatamies izdruku, visādi iepazīšanās portāli un cita draza. Ja
skatās pēc trafika, varētu padomāt, ka filmas pumpē.
- Viņa vispār strādā? - jautā šefs.
- Nez, varbūt arī strādā.
- Lapas nogriezt vari?
- Protams.
- Tikai tai durai nesaki, piesiesies pēc tam.
- Ok.

Aizveru visas XXX un iepazīšanās lapas.
- Man internets nestrādā, - atkal pazīstama balss.
- Viss vai tikai atsevišķas lapas?
- Viss.
- Kādu lapu mēģinājāt?
- .......... vienalga kādu.
- Pamēģiniet atvērt www.lv, strādā?
- Jā.
- Tātad internets strādā, nosauciet konkrētu adresi, kura nestrādā.
- ........... eeeessss ne-ne-neziiinu..... piemēram draugiem.lv.
- Ko raksta?
- Akses denaid.
- Un ko tas nozīmē? (šī par tekstu tulkotāju strādā)
- Pieeja liegta.
- Tas nozīmē, ka jums nav tiesību izmantot šo resursu.
- Kāpēc?
- Lapas saturs saistīts ar iepazīšanos, čatiem un tamlīdzīgām lietām. Un serveris
nelaiž cauri.
- Pie kā man vērsties?
- Pie Proksī-servera.
- Bet kāds viņam numurs?

IT-departamenta puiši krita zem galdiem no smiekliem. Uzgriežu kaut kādu numuru. Nodaļā klātesošie rēc. Šī trāpa uz recepšenu un prasa:
- Sveiki, es vēlos runāt ar Proksī-Serveri!
- ...... Tas nav iespējams!
- Kāpēc? Viņa nav? Vai arī kļūdījos ar numuru?
- Nē, ir, taču baidos, ka atbildēt nevarēs...
- Nododiet viņam, lai atzvana man steidzami. - Šī atstāj savas koordinātas un nomet klausuli.
- Vēlāk atzvanīšot. vai arī pati vēlreiz piezvanīšu!

Vairāk tantuks mūsu nodaļā nav rādījies. Un šitā gandrīz katru dienu. Vēl runā, ka sisadminiem haļavnais darbs...
(28.07.2005)