Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
Sieviete — tu esi maija vakars,
kas caur pirkstiem spožas zvaigznes bārsta,
kurām pielīst upe, mežs un sirdis
jaunās, izsalkušās, neprātīgās —
pielīst, pagurst mirdzumā un gaismā.
Sieviete — tu esi gluda čūska,
kas vismīļāki mēdz ritināties
vijolīšu zilos pudurīšos,
cieši slēpjot divstaklaino mēli.
Tikai brīžam pazib skatos tavos
asas, saltas, zilganzaļas acis,
saltās trīsās nodrebinot sirdi.
Sieviete, tu — svešs un blāzmains putnis,
kas ar karstām, mīkstām dūnu krūtīm
sirdīs izperina daudzkrāsainas
teikas, varvīksnas un sapņus — sapņus...
/dzejoļa autors Fricis Bārda/
Ключевые слова: Sieviete.2
Nu,nu.......un kur ta es pazudīšu-a???
UPS........Mončiks atgriezies.......
kur tā ***uzvara*** redzama?
..STIPRĀKĀ UZVAR..............(vai ta pats neredzi,ko a)
ko nu par puķēm runāt.. ir jau tādas *maigās būtnes*, kas kā tanks pa dzīvi iet..ppp
......daudz jau nevajag ,lai būtu prieks.
Tikai vienu sirsnīgu un labu vārdu,
Tikai vienu labestīgu ,mīļu skatu,
Tikai vienu saulainu un gaišu smaidu,
Daudz jau nevajag lai būtu prieks.....
...veltīts sievietēm...