"Es nevaru nomirt to balto,
ar kuru pie manis Tu nāc.
Gribēju aizbēgt un slēpties,
gribēju akmeņos līst,
paslēpties zvaigznēs,vai,
zem zaļā zara.
Vien ilgas,pusceļš un maldi,
un mākoņu asaras.
Tad atļauj man galvu pieglaust,-
viss viens,
pie kā pagadās!
Tu saki: nebēdz no sāpes,jo-
es esmu sāpe Tava.
Es nevaru nomirt to balto-
vai nāves man nebūs nekad?
Vai cauri mūžībai būšu-
es mūžības ceļiniekas?!
Vien ilgas,pusceļš un maldi
un mākoņu asaras.
/Rikrik/
Ключевые слова: Rikrik0
Frēzija v. 30 августа 2011 00:27
Gundars Ī. 29 августа 2011 19:35...te garām skrienot, iekrita..., ...manos sapņos aktīvs...roks, caur lietu...
Vien ilgas,pusceļš un maldi un mākoņu asaras.
uz V. 29 августа 2011 19:33skaisti vàrdi un doma dziļa, -caur sāpèm dzimst skaistais...