Kādu laiku atpakaļ izveidoju bloga lapu, jā, šo pašu kurā tagad arī rakstu šo stāstu. Ideja radās spontāni, jo katru dienu nācās saskarties ar lietām par kurām gribētos parunāt, lietas par kurām veidot diskusiju un paust savas domas. Nav jau tā ka man gribētos būt gudram, bet lieta tāda, kā man ir savi uzskati par daudzām tēmam, tāpēc prātīgāk būtu par tām runāt nevis klusēt.
Idejas par stāstiem rodas spontāni, lasot jaunākas ziņas vai runājot ar draugiem, redzēt kaut ko uz ielas, vai vienkārši sākt domāt par kaut ko.
Lūk arī ši tēma radās, jo nesen publicēju daļu no sava stāsta visiem ļoti pazīstama portālā draugiem.lv, sadaļā dienasgrāmata. Kā jau biju domājis izvērtās diskusija. Cilvēki sāka komentēt izlasīto stāstu, nezinu varbūt kāds neizlasija visu stāstu,kurš ir publicēts šeit, bet gan to īso daļu, ko publicēju tikai draugiem.lv, bet vienozīmīgi saskaros ar ļoti daudziem interesantiem komentāriem.
Nū lūk tad arī stāsts par visiem tik zināmiem komentāriem. Katrs mes kaut ko kādreiz komentējam, jo katram mums ir savas domas par kādu no lietām ar ko saskaramies, tāpēc cilvēcīgi ir paust savu viedokli. Paust viedokli ir labi, ja protams tas nav aizskāroš, pazemojams vai nez vēl rupji izteikts, bet diemžēl mums ļoti patīk atstāt tieši tāda satura komentārus….Tātad kāpēc???
Šeit būs tikai manas domas par doto tematu, tāpēc kādam var rasties savādāki uzskati, bet man ir manējie:
Pirmkārt sāksim ar to ka mēs esam virtuālā vide, kur cits mūs neredz (runa ir par tiem komentētajiem kuri neatstāj īstos vārdus, vai ir feik profili, kuros cilvēku nevar atpazīt, nav ielogojušies no profiliem un atrodas viesa stāvoklī veb saitos (web site)) mēs jūtamies droši, tāpēc nebaidamies muldēt visu kas nāk prātā.
Kļūda, katru komentētaju var atrast, katram datoram ir IP adrese, tas ir ,kā mājas adrese, specialisti pēc noteiktās IP adreses var atrast jebkuru pērsonu ja to vēlās.
Otkārt, mēs bieži vien neizprotam teksta jēgu un būtību, tāpēc pārādam savu intelektu tādu kāds diemzēl tas ir.
Treškārt, esam agresivi un rupji pēc dabas, tāpēc tas netraucē to darī arī interneta.
Ceturtkārt, mums patīk kaitināt otru, tāpēc mēs to turpinam darīt.
Pietkārt, pie datora sēž bērns, kurš vienkārši kavē brīvo laiku internetā ākstoties.
Lūk piecas atbildēs kāpēc, bet to ir vēl vairāk, mums cilvēkiem patīk izpausties neadekvātā veidā visur kur vien ir iespējams, jo dzīve par kaut ko tādu var arī dabūt pa kaut ko :) bet internetā cilvēks, kā jau minēju iepriekš, jūtas drošāk par reālo dzīvi un nebaidās ne no kā.
Mums patīk nosodīt citus, bet mēs nekad neredzam vainu sevī, tāpēc pirms parādam savu “gudrumu” nopostojot kautko labāk padomājiet, vai ir vērts to darī vai nē, jo nekvalitatīvs komentārs nepalidzēs, tas nenozīmē NEKO, to var vienkārši administrators izdzēst, tapēc labāk nepiemeslot vietu kurā autors gaida tiešām kādu padomu, vai kritiku- bet apdomātu kritiku nevis- “idiots” “stulbenis” vai vēl kaut ko tamlīdzīgu.
DZĪVOJAM APDOMĀTI! ;) :)