Šo dienu paņem un kamolā satin,
Kaut arī pa kādam mezglam tur būs.
Šo dienu kā krizantēmu liec vāzē
Un reibsti no smaržām, kas līgani plūst.
Ej savu ikdienas soli un jūti –
Bez tevis kaut kur kādam vēl salst,
Bez tevis vissaldākie augļi šķiet rūgti,
Un pagalmā liepas pēc tevis skumst.
Šo dienu kā ogli noturi plaukstā,
Lai tev būtu vēl viens ugunskurs,
Jo tikai tā tu izvilksi lozi,
Kur laime pār nelaimi uzvar...

/I. Strautiņš/