vienC garāmgājējs ielika vagā. nu ielika un labi. taču nē, te šā sāka skraidīt, kašķēties un alimentēt. ne es to zināju, ne es to redzēju - 4. apelsīni - tante!
vesinā ar priekšautu uzgāž pa nagiem - muļķi, tā tava mamma. Labi - tanta mamma, laikam tā to blondo sauc. vecais tūkstotī man divus saldējumus zaudēja, tas ir aktuālāk. dzeltenas
avenes esmu redzējis - lācenes saucas, laba zapte, vecinā man iedos. kas tā tāda nezinu. varu parādīt kā igauņos no laipas lecu, varu ar plirkšķi uz pakaļrata pabraukt!
Ko viņai vajag? Maqn ir slēpes istabā, garas, būs ziema, būs laikā. Kam man kaut kāda truba ar četrām krāsām, ka man visa galdniecībā rokā. Sēžu skatos kā vecais zāģus asinā - īpaša lieta
zāģim seļš, to visi zin, bet tās standziņas ar atsperi - OPI, KĀ TU ZINI? stāvi un skaties! Tā lūk - stāvi un skaties ir manas ģimenes kredo
Ключевые слова: amats0
skumjš monologs