Ir autori, kuru darbus ik pa laikam pārlasu atkal un atkal.Vienkārši tāpat. Vienkārši tāpēc, ka patīk...Piemēram, Lijas Brīdakas darbus. Šķiet, ka katru reizi atrodu tos pareizos vārdus vai ieteikumus, kurus tajā konkrētajā brīdī man vajag. Šogad noteikti vairāk piedomāšu par sava laika plānošanu...
..Bezgalīgo iespēju vilināti, mēs traucamies alkainā steigā un, skaistuma piepildījumu paturēt gribēdami, lūdzamies: apstājies mirkli! Taču - vai pārāk daudz kam tā nepaskrienam garām? Vai biežāk nevajadzētu arī sev sacīt: apstājies mirkli un ieskaties vērīgāk, apstājies mirkli un apdomā, pirms tālāk dodies, apstājies mirkli un izjūti visu dziļāk, spēcīgāk, patiesāk!..  
..Mēs rīkojamies ar laiku tik vieglprātīgi, it kā mums priekšā būtu bezgalība - šķiežam to tukšās pļāpās, pavadām bezdarbībā pie televizora, nogurdinām sevi skaļās mūzikas ritmos.
Reizēm atkal kā skopuļi neatļaujamies rāmās pārdomās nosvinēt saulrieta stundu, ar skatienu pavadīt dzērvju kāsi ceļā uz dienvidiem, pastāstīt bērnam pasaku pirms aizmigšanas un no svešuma vēstulē mātei nosūtīt simts mīļus sveicienus. ..