Tur, kur visas, visas mēs pazūdam - nemīlā, nelaipnībā un asumā...
9 февраля 2012 15:26
-Kā tu aizšuvi akmenī plaisu,
Baltu saulīti iecepi maizē ?
Mīlēdama.
- Kā tu izgāji cauri mūrim,
Rieksta čaumalā pārbrauci jūru ?
Mīlēdama.
-Kā tu nāvei nodrebēt liki,
Sēklā, asnā un pumpurā tiki ?
Mīlēdama.
- Vienmēr dāvādama un dodama,
Kur tu pazudi neatrodama ?
Tur , kur visas , visas mēs pazūdam,
nemīlā , nelaipnībā un asumā.
/Ārija Elksne /
Комментарии (3)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
IEVA I. 9 февраля 2012 19:56Smagi , bet skaisti, ja spēj sevi visu atdot mīlestībai. Nekad nevar teikt nekad. Vismaz mēs zinām ko nozīmē degt mīlestības liesmas.
Vineta K. 9 февраля 2012 19:48Vienreiz es sevi pilnigi iztuksoju,milestibas del,vairak tadu kludu centisos nepielaist.
Alise .. 9 февраля 2012 19:36..tāpēc nevajag sevi atdot visu..lai nepazustu..!
kaut kā savādi, bet bieži vien dodamas otram to labāko savu daļu....aizmirstam par sevi...aizmirstam atgādināt, ka arī mēs gribam sajust tā otra cilvēka devumu...un vienā brīdī....sajūtam tukšumu!...tā aka..no kuras smēlām mīlestību, tukša!