Mēs dažādi varam pateikt to ko jūtam, to, kas dzīvo mūsos. To, kas mūs priecē vai skumdina. To, kas mūs satrauc vai mums ir vienaldzīgs. Mēs varam kliegt, sist un demolēt. Mēs varam ignorēt, noslēgties sevī un paiet garām. Bet mēs varam arī to uzrakstīt dzejā. Un varbūt kāds izlasīs un sajutīs tavu jūtu stīgas, varbūt pie kāda aizceļos gabaliņš tevis.

Tik interesanti neprātīga pasaule,
Kad gribas laimīgam būt –
Skaistumu rast.
Kad nepietiek mirkļu dvēselisku,
Bet pietiek vilinoši neveiksmīgu.
Izsmalcināti skaistu melodiju
Bezrūpīgi klausīties,
Līdz apjaust, es jau tepat vien esmu -
Ar rožu ziedu smaržu plaukstās,
Ar mīlestības pēkšņo mirkli.
/Dženija/