28.marts. Vakar bija viesi. Koridorā saradās brīnišķīga visdažādāko ziemas cepuru sabiedrība. Paguvu iepazīties ar visām, ar vienu uzdejoju, bet pārīti jau pierunāju.

29.marts. Saimnieki ēda desu, bet man neiedeva. Dusmīgs gulēju divas stundas. Pēc tam savas bēdas iekašņāju palmā.

31.marts. Vakar gribēju atvilkt aizkarus, bet tajā brīdī ienāca saimniece un norāva aizkarus kopā ar mani. Ilgi muku no viņas, bet tad piekusu, apgūlos uz saules pielietās grīdas un mazgājos.

4.aprīlis. Cilvēki nekad nesapratīs, cik tas ir forši — uzlēkt gandrīz līdz griestiem un lēni laisties lejā, mazliet ar nagiem pieturoties pie tapetēm.

8.aprīlis. Kāpēc es atkal apriju kalanhoju? Kāpēc esmu tik atkarīgs no šīs narkotikas? Es taču esmu mērķtiecīgs un ar stipru gribasspēku apveltīts kaķis. Iešu uzēst lociņus uz palodzes.

10.aprīlis. Saimnieks grib saimnieci un visu nakti auro zem loga. Saimniece viņu nelaiž iekšā, jo no viņš nes pēc šņabja — viņa zina, ka es to smaku nepanesu.

13.aprīlis. Tie radījumi ir krituši uz zeltu! "Vai, mans auskariņš, vai, mans auskariņš!" Mēsls ir tas jūsu zelts… Velns, kad tas nāks ārā??? Trīs stundas mocījos. Stipri vaimanāju.

17.aprīlis. Tātad Galilejs no Pizas torņa smagumus mest drīkstēja, bet es no skapja vāzi nedrīkstu? Kur loģika? Nav loģikas, ir viduslaiku tumsonība.

20.aprīlis. Apēdu papagailīti un pēc tam visu dienu vēmu asinis, jo, izrādās, saimnieka dēls papagailīti mīlējis vairāk nekā mani.

21.aprīlis. Vakar saimniece uz tapetēm ieraudzīja manus parakstus un pēc tam pusstundu grūda mani ar purnu 4.aprīlī. Tā sastresojos, ka pēc tam ilgi tupēju zem skapja, kamēr atvieglojos.

22.aprīlis. Saimniekam parādījies slikts ieradums — slēpt savas kurpes uz balkona vai uz skapja. Šodien saodu tās pieliekamajā, kaut kā atspiedu vaļā durvis un tomēr tiku tajās iekšā.

23.aprīlis. Beigas — rīt mani vedīs kastrēt… Palieciet sveikas, manas mīļās! Žēl, ka mazs nenoslīku!

5.maijs. Sen neesmu neko rakstījis, jo operācijas vietā saimnieki mani ar elektrisko vilcienu aizveda simt kilometru no pilsētas un izmeta mežā. Satiku straujus puišus no vietējā ciema, satusēju un tikai vakar atgriezos mājās. Visi bija šokā aiz prieka, īpaši saimnieks.

7.maijs. No rīta pastaigājos pa balkonu un nejauši nojaucos lejā. Krītot otrajā stāvā pamanīju tīri neko kaķenīti. Kad sadzīs plecs, būs jāaiziet iepazīties.

11.maijs. Saimniekiem prieks — saimniece dzemdējusi dvīņus. Tad nu gan notikums. Nez kāpēc atstājuši visu metienu, nevienu nav noslīcinājuši, nedz arī citam atdevuši. Laikam pārdošanai.

18.maijs. Šodien izteicu Minnai priekšlikumu, un viņa uzreiz bija ar mieru. Mēs apprecējāmies un uzreiz izšķīrāmies. Cik pasaule tomēr ir jauka!


Mjau!